Daudziem no mums jaunība pagāja, dzīvojot varenajā Padomju Savienībā, citi par dzīvi tajos laikos dzirdējuši tikai no tuviniekiem, varbūt vēstures stundās. Interesanti, bet daudzu cilvēku izpratnē toreiz dzīvot esot bijis labāk.
Nestrīdēšos, bet domāju, ka visi tos «labos laikus» pieredzējušie atceras ikdienišķo, pierasto visdažādāko preču deficītu. Vienmēr trūka pat vienkāršāko pārtikas un nepārtikas preču. Dažreiz to centās izskaidrot pat zinātniski. Esam jau aizmirsuši, ka sviesta trūkumu veikalu plauktos skaidroja ar atziņu, ka sviesta lietošana uzturā palielina iespēju saslimt ar vēzi. Jo praktiski visi vēža slimnieki uzturā lietojuši sviestu!
Ap 1988. gadu deficīts toreizējās Latvijas PSR veikalu plauktos kļuva vispārējs. Situāciju pasliktināja tā laika PSRS līderis M. Gorbačovs, kurš, labu gribēdams, atcēla valsts ārējās tirdzniecības monopolu. Kolhozi, uzņēmumi, jaunizveidotie kooperatīvi varēja preces brīvi vest pāri robežai uz «draudzīgajām valstīm», kur lēti nopirkto varēja pārdot krietni dārgāk.