Atbilstoši mūsu nacionālajām īpatnībām tāpēc itin pozitīva šķiet ziņa, ka tieši tādas pašas problēmas sagaidāmas arī mūsu kaimiņiem igauņiem. Tāpēc abām valstīm nāksies pirkt tā sauktās emisiju kvotas, kas Igaunijai pēc viņu aplēsēm varētu izmaksāt 225 miljonus eiro, Latvijai – būtiski vairāk. Tas tāpēc, ka atlikušajā laikā līdz 2030. gadam Latvijai nav iespējams sasniegt klimata mērķus emisiju samazināšanai ne par sākotnējiem 6%, ne 17% un vēl jo vairāk ne par 24% transporta sektorā. Te, protams, derētu Latvijas autoparka zaļināšanas attīstības plāns vismaz 10 gadiem, taču pagaidām neko tādu mūsu valsts ierēdņi nav radījuši.
Autoparka “zaļināšana”: sapņi un īstenība
Burtu izmērs