Cīrulīšu dabas takās
Šis ir īstais laiks, kad brīvdienas vadīt ģimenes lokā svaigā gaisā. Protams, izvairoties no lielākiem ļaužu pūļiem, tikai pilnīgi savējo bariņā. Kad Valmieras pievārte izstaigāta vai ar velosipēdiem izbraukāta, var sākt raudzīties uz kaimiņiem. Un tepat 30 kilometru attālumā ir Cēsis, kam Gauja tek nevis pa vidu, bet gar malu.
Un tieši Cēsu nomalē pie tilta pār Gauju sākas ļoti interesanti maršruti gājējiem dabā, protams, īpaši ekstrēmu izjūtu meklētājs var mēģināt Cīrulīšu dabas takas forsēt arī ar velosipēdu. Nebūs viegli, jo tad noteikti izpaliks trepju zona, arī ne katram objektam kalnainajās meža takās varēs piekļūt... Dažādās distancēs (galvenās ir 2,7 un 4,6 kilometri) te iespējams izstaigāt no pāris kilometriem līdz pat krietnam pusducim. Parūpējieties par kārtīgiem apaviem – ar bezpapēžu baleta čībām un ādas gludzoļu kurpēm šobrīd Cīrulīšu dabas takās, kur sausi kājceliņi mijas ar mālaini slidenām (pats izbaudīju!) piekalnes taciņām, nav ko darīt!
Par visiem maršrutiem it kā informē norādes, taču, manuprāt, to varētu būt vairāk. Piemēram, pēc garāka gājiena paralēli Gaujai bez vietējās taku zinātājas atrast taisnāko ceļu uz Līgavas alu nepavisam nebija vienkārši. Toties informācijas par katru apskatāmo objektu uz vietas gana. Vismaz pirmajam ieskatam.
Un nevajag satraukties, ieraugot lielajā stāvlaukumā, kur takām starta vieta, uzreiz teju pussimtu automašīnu. Teritorija Cīrulīšu dabas takām gana plaša, lai tajā bez lielām regulāra kontakta iespējām brīvi izklīstu vairāki simti dabas baudītāju.
NOMALDĪTIES BŪS GRŪTI. Uzsākot pastaigu, pa labi visu laiku būs Gauja, pa kreisi – Cīrulīši ar Žagarkalnu, Ozolkalnu un Venden ūdens ražotni.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv
Tā nu tiešām ir arī žurnālistu vaina, ka valdībai nu jālemja par ierobežojumiem`uzturēties arī dabā. Gluži nevietā un nelaikā popularizējat jau tā populārās Cīrulīšu un citas dabas takas, un tad nu tur saskrien tik lieli bari, kādus pat pilsētā uz ielas bieži pirms vīrusa laikiem nevarēja redzēt. Sietiņiezī autostāvietā pat mašīnām vairs vietu nav. Skaņaiskalns pilns ar cilvēkiem kā skudru pūznis. Purva takās pa šaurām laipām pretimnācēji, lai neiekristu akacī, neapskaujoties pat garām nevar paiet. Pietiek, kad tādā drūzmā ir viens slimais, kurš tobrīd to varbūt pat vēl nezina, lai desmitiem citi ar vīrusiem tiktu apšķaudīti un pa visu Latviju izvadāti, jo populārās vietas skatīt jau skrien
tālumnieki, savējās vairums ir diezgan izskatījušies. Apdomājiet, uz kurieni aicināt!