Daugavas stadionā pa nullēm

Nacionālās izlases spēļu mājvietā Daugavas stadionā Rīgā Valmieras futbolisti līdz šim tika spēlējuši vien reizi – akurāti tieši pirms gada – 25. augustā, kad cieta sāpīgu zaudējumu (1:2) pret tiem pašiem Mettas futbolistiem. Tiesa, no tās komandas sastāva šajā palikuši vien trīs ar pusi – regulāri spēlē Alvis Jaunzems, Mārcis Ērglis un Oskars Madis Miķelsons, vēl vietu sastāvā lauž Ulvis Bērziņš. Tikmēr pretinieku rindās gada griezumā nav notikušas tik krasas pārmaiņas – atkal laukumā komandu saturēja tās centrālā ass: Dāvis Ošs vārtos, Kirils Ševeļovs aizsardzībā un Tamirlans Džamaludinovs uzbrukumā.

Valmieras komandas treneris Tamazs Pertija arī uz šo spēli sākuma vienpadsmitnieku bija salipinājis vēl neredzētā izskatā – kā kapteinis pirmo reizi komandu laukumā izveda ganietis Ofosu Apija, līdzās viņam aizsardzības centrā darbojās viņa tautietis Prinss Agjemangs, bet pa laukuma labo malu uzbrukumā rāvās jaunākais no brāļiem Jaunzemiem. Mettai sastāva izvēles iespējas salīdzinoši ierobežotākas – laukumā izgāja visi stiprākie, diemžēl veselības likstu dēļ viņus šajā spēlē diriģēt nespēja komandas galvenais treneris Andris Riherts.

Pati spēle atmiņā paliks ar acij skatāmu futbolu un kaudzēm neizmantotu iespēju. Kā viena, tā otra puse izvēlējās uzbrūkošu taktiku, regulāri apmainoties ar epizodēm te pie vieniem, te otriem vārtiem. Pirmajā puslaikā labas iespējas izvirzīties vadībā palaida garām gan Žoržinju, gan Kārkliņš, kurš Roberto Karluša stilā veica slalomu no savām aizsarga pozīcijām līdz pat pretinieku soda laukumam, izdarot arī bīstamu sitienu pa vārtiem. Nepaveicās arī Mettai – Masangane un Birka savas izdevības nopūdelēja.

Otrais puslaiks nesa vēl atklātāku futbolu. Jūtot, ka pārsvaru arvien sāk gūt pretinieki, Pertija sāka veikt spēlētāju maiņas, pēdējā no tām laukumā laižot arī ar ceļa locītavu saišu sastiepumu mokošos Ēriku Punculu. Ar Ērika uznākšanu Valmieras uzbrukums manāmi atdzīvojās, arī pašam spēlētājam pēc zvana no paša Latvijas izlases trenera Stojanoviča kunga nu bija divtik ko parādīt, turklāt vēl izlases spēļu mājvietā. Viņš centās – izveidoja vairākas iespējas gan sev, gan komandas biedriem (Žoržinju vien bija divi teicami momenti), diemžēl līdz pilnai laimei mazliet pietrūka. Rezultātā neizšķirts, par kuru ne priecāties, ne lāgā skumt. Šīs sezonas bilance ar Mettu – salda uzvara pirmajā, sāļš zaudējums otrajā un rūgts neizšķirts trešajā aplī. Priekšā vēl viena tikšanās Valmierā (pašā pēdējā kārtā – 9. novembrī).

Tamazs Pertija pēc spēles: «Visupirms novēlu ātru izveseļošanos savam kolēģim, kurš šodienas spēlē nevarēja būt kopā ar savu komandu. Otrkārt, šodien principā esam atrisinājuši tos komandas vadības uzstādījumus, kādi tika izvirzīti pirms sezonas – esam saglabājuši 14 punktu atstarpi pret FK Metta. Tālākais gan ir mūsu pašu rokās, tā būs mūsu iekšējā cīņa – esam trīs punktu attālumā no pretiniekiem virs mums, priekšā arī ļoti labs mājas spēļu kalendārs. Apetīte rodas ēdot – es un mani futbolisti gribam vairāk. Kas attiecas uz šo spēli, tā bija prātam neaptverama abu pušu izpildījumā. Bija uzskatāmi redzams, ka neviens nevēlas šo neizšķirtu. Izveidojām kaudzi  momentu, īpaši otrajā puslaikā – pēdējās desmit minūtēs mums radās vairākas izteiktas vārtu gūšanas iespējas. Cepuri nost Mettas spēlētājiem, kuri glāba komandu no šiem vārtu zaudējumiem, pat bloķējot sitienus uz pašas vārtu līnijas. Sitās līdz pēdējam, tas bija īsts futbols. Pirmajā puslaikā laukuma kvalitāte bija drausmīga – nezinu, kāpēc tas nebija nopļauts un nolaistīts, otrajā situācija uzlabojās – to aplaistīja, tad arī abas komandas parādīja, uz ko spējīgas. Esmu apmierināts ar šo spēli, jo ļoti patika ažiotāža tajā, kā mani spēlētāji kustējās, kā tie, kuri izgāja uz maiņu, to pastiprināja, izveidojot arī šos momentus. Man arī bija ļoti svarīgi to visu redzēt pirms izlašu spēļu pārtraukuma. Pateicos puišiem pēc spēles. Esmu to jau teicis, bet vēlreiz atkārtošu – Metta ir viena no ātrākajām komandām mūsu virslīgā, jāuzteic katrs viņu futbolists, kurš šodien atradās laukumā, – cik tehniski un skaisti viņi apietas ar bumbu, pret viņiem tiešām ir ļoti grūti spēlēt. Tagad trīs dienas atpūtīsimies un tad dosimies uz treniņnometni Igaunijā, lai kārtīgi sagatavotos ceturtajam aplim. Tas būs daudz grūtāks visos parametros salīdzinājumā ar pirmajiem trim.»

FS Metta ģenerālsekretārs Ģirts Mihelsons: «Lai arī spēles rezultāts ir 0:0, es, kā arī pārējie spēli vērojušie izbaudījām šī vakara futbolu Daugavas stadionā. Futbolisti nelika vilties, atdeva visus spēkus. Ne vienu spēli vien jau priecājamies par mūsu treneru paveikto darbā ar mūsu spēlētājiem. Šajā spēlē gan varējām uzvarēt, gan pašās beigās arī zaudēt, prieks, ka mēs neapstājāmies, gājām pēc maksimuma – trim punktiem, domāju, ka šādā spēlē arī ar vienu punktu varam būt apmierināti.»

Trešais aplis līdz ar to noslēdzies, vien palikusi viena pārnestā spēle (Riga FC pret FK Ventspils). Valmiera ar 34 punktiem (24 spēlēs) ieņem 5. vietu, priekšā Riga FC ar 50 p. (23), RFS 41 p. (24), FK Ventspils 37 p. (23), FK Spartaks 37 p. (24), aiz mums – FK Liepāja 28 p. (24), FK Jelgava 27 p. (24), BFC Daugavpils 25 p. (24) un FK Metta 20 p. (24).

Kā jau minēja komandas galvenais treneris, valmierieši šajā nedēļā dosies uz Igauniju, Valmieras sadraudzības pilsētu Vilandi, kur aizvadīs divu nedēļu garu treniņnometni.

FK Metta – VALMIERA GLASS VIA 0:0

Brīdinājumi: Šibass 17’ – Bogdaškins 14’, Kārkliņš 36’, Arokodare 64’

Sastāvi: Ošs (v), Ševeļovs (k), N. Uldriķis, Šibass, Birka, Seriba, Fazili (80’ Zēģele), Liepa, Džamaludinovs, Masangane, Krollis (85’ Žaldovskis) – Lazarevs (v), Kārkliņš, Apija (k), Agjemangs (53’ Lelis), Miķelsons, A. Jaunzems, Grjaznovs, Nakamura (64’ Ērglis), Teikšeira, Bogdaškins (73’ Punculs), Arokodare.

Spēles tiesnesis: Aleksandrs Golubevs

Skatītāji: 353

ĒRIKS PUNCULS (attēlā centrā) ar savu pārliecinošo spēli VALMIERA GLASS VIA rindās Optibet virslīgas trešajā aplī izpelnījies uzmanību no Latvijas izlases galvenā trenera Slavišas Stojanoviča. Vai līdzīgu uzmanību saņems arī attēlā blakus stāvošie vīri – Krišs Kārkliņš ar šīs sezonas turnīra labāko vārtsargu Vladislavu Lazarevu?