«Artūrs un Kristaps ir līdzīgi pēc sejas, bet, kad sākas grimases, tad var ieraudzīt atšķirību. Kristaps ir nopietnāks, Artūrs jestrāks. Smalkāks bērniņš ir Emīls. Viņi visi paspēja piedzimt vienas minūtes laikā,» stāsta Maija, atceroties, cik brīnišķīgs jaunās ģimenes dzīvē bija 22. februāra rīts. Kad pulkstenis rādīja 8.48, viņi bija kļuvuši neiedomājami bagāti.
«Mēs bijām runājuši, ka gribam trīs bērniņus, tad tā ir normāla, kupla ģimene, bet mēs nekad nebijām aizdomājušies, ka Dieviņš iegrozīs tā, ka viss notiks pie viena,» tā Maija, skatoties uz vienu, otru un trešo dēlu.
Jaunais tētis Ēriks pastāstīja, ka izdomājis dēliem vārdus.
«Maija gribēja, lai viens no viņiem ir Emīls, bet man, braucot mājās no darba, — nezinu, kā tovakar sanāca, — prātā ienāca: būs Artūrs, Kristaps un Emīls. Maija piekrita,» tā Ēriks, bet mamma izrādīja trīs pūriņus, kas ņemti līdzi uz dzemdību nodaļu.
Pūriņi tiešām bija īpaši. Trīs prāvi linu auduma maisi, kurus rotā iniciālis B. Tas nozīmējot: Baueri nāk! Arī pūriņu saturs neatšķīrās, bet tas bija daudzkrāsains. Arī speciāli adītie vilnas dzijas kokoniņi katram puisēnam savā tonī: zaļš, brūngans un balts.
TRĪNĪŠI IR ŅIPRI, saka speciālisti, un to jūt vecāki. Mazie jau prasa pārģērbšanu, sausus pamperīšus, regulāras ēdienreizes un smaidošas vecāku sejas. Katrs puisēns jau sver vairāk nekā divus kilogramus, un ir pavisam droši, ka drīz ģimenīte dosies mājup. Ārijas Romanovskas foto