Magnoliju noburts
Tā kā katrai lietai ir sava vēsture, tad, sākot iepazīšanos ar Normunda košumaugu kolekciju, gribējās dzirdēt, kā vienam modernam mūsdienu vīrietim radās aizraušanās ar daiļdārzu. Atbilde pārsteidza! «Mana pieredze puķkopībā ir sena. Kad vēl jauns un zaļš VTU «Valmiera» biju mākslinieks – inženieris un algā saņēmu 170 krievu rubļus, ar kuriem mēnesi varēja iztikt gana labi, tāpat kā daudzi sāku audzēt dālijas. Tiku līdz 250 šķirnēm. Vienā no bagātīgākajiem braucieniem uz Pleskavas tirgu, kur jau gaidīja pastāvīgā klientūra, mājās pārvedu 2000 rubļu. Vēlāk par puķu naudu nopirku savu pirmo tik tiešām jauno automašīnu. Otra tāda izdevība vairs tā arī nav bijusi!» jokojot smej Normunds.
Bet kāpēc dāliju vietā ir magnolijas? Normunds stāsta, ka regulāri apmeklējot Itālijas dizaina meses, tā teikt — sekojot dizaina modes virzībai un tendencēm, un tur uzmanību piesaistījuši ziedošie un smaržojošie koki. Tā sakritis, ka tur pilnos ziedos vienmēr bijušas magnolijas, dažkārt tik lielas kā mūsu liepas. Vienā no reizēm noticis neticamais: «Milānā, Santa Maria De La Gracia katedrālē meklēdami slaveno «Svēto vakarēdienu», nejauši iemaldījāmies klosterīša iekšpagalmā. Tas bija kā paradīzē: ziedošu magnoliju gūzma! Skats un smarža neaprakstāmi! Tik emocionāli iespaidoja, ka turpmāk visur citur uz magnolijām sāku raudzīties kā citām acīm. Vēlāk nejauši ar fotoaparātu rokās nonācu Rīgas Botāniskajā dārzā, kur bagātīgi ziedēja (jau vismaz 25 gadus — šis teikums tiem, kas saka, ka magnolijas pie mums neaug)… magnolijas. Radās fantastiski, emocionāli, vizuāli perfekti, jutekliski un filozofiski foto uzņēmumi. Atvadoties no mākslas galerijas «Laipa» vecās mājvietas, sarīkoju šo fotogrāfiju izstādi, bet, «Laipai» ievācoties jaunajās telpās Pārgaujā, trīspadsmit Latvijas gleznotājas izstādīja magnoliju gleznas, kuras tapa pēc manām fotogrāfijām.
UZZIEDĒJUSI ‘ELIZABETE’. Normundam par to neviltots prieks! Ārijas Romanovskas foto