PAŠPORTRETS AR KIJU. Ainārs Pēčs ar novusa kiju, kura viņa darbnīcā Vaidavā top no materiāla – egles vai priedes dēļa, kas atlasīts starp līdzīgiem kādas galdniecības kaltē Aumeistaros aiz Smiltenes. G. Vīksnas foto
Ainārs mani uzņem savā kokapstrādes darbnīcā Vaidavā. Šo savu darba vietu, uz kuru ierodas tad, kad pašam ir luste un arī kārtējais pasūtījums pildāms, viņš pamazāk iekārtojis un turpina to darīt pats savām rokām, arī visas vajadzīgās iekārtas te uz vietas. Savulaik Limbažos izmācījies par autoceltņa vadītāju, arī celtniecībā pastrādājis, tagad viņš iztiku pelna, gatavojot novusa spēles galdus. Pats atzīst, ka neesot vienīgais šāds meistars Latvijā, arī masveidā novusa galdus netaisot – nu, varbūt divus trīs mēnesī. Viss atkarīgs, kādi viņam, pašnodarbinātajam, esot pasūtījumi.
Kurš gan labāk zinās, kā to visperfektāk izdarīt, ja ne pats novusa spēlētājs, kurš Vaidavā vada novusa sporta pulciņu! Mūsu apmēram stundu garo sarunu esmu veidojis kā Aināra monologu, atbildot uz maniem jautājumiem par novusa galda un pārējo spēles piederumu materiālu, izgatavošanas tehnoloģiju un arī izmēriem.
«Pirmos galdus, uzreiz divus, izgatavoju, šķiet, 2011. gadā. Bija krīze, spēlēt gribējās, bet galdu nebija. Tad nu brīvprātīgi piespiedu kārtā nācās pašam gatavot. Pirmo saplāksni nopirku Valmierā Kuršos, bortus gatavoju no radinieka ošiem…
Daugavpilī ražots novusa galds Depo maksā 100 vai 110 eiro. Tas pats saplāksnis un tas pats bērza borts jau tur ir, atšķiras visvairāk saplākšņa biezums. Uz veikala 9 vai 10 milimetrus plānā finierīša galda kauliņi uzvedas pavisam citādāk. Protams, tie ir kauliņi no veikala komplekta, arī vienkāršās ripas. Es ripas par mammām negribu saukt, tās vienkārši ir ripas. Cits jau vēl arī par govīm sauc…