Īsti nenotikuša estrādes mākslinieka memuāri
Raimonda Paula dzimšanas dienā, braucot pusdienās, pa auto logu ieraudzīju kādreizējo gaļas kombināta un meliorācijas kluba, kā arī vairāku estrādes, tostarp restorāna Valmiera, muzikantu sastāvu vadītāju Zigurdu Lazdiņu.
Atcerējos, ka aizpagājušā gada nogalē Valmieras integrētajā bibliotēkā notika pasākums, kura dalībnieki – vecākās paaudzes estrādes mūziķi – atcerējās sešdesmito un septiņdesmito gadu ievērojamākos muzikantus Valmierā. Stāstītāji, viņu vidū arī Zigurds, atcerējās Gundaba Putniņa, Mārča Kalniņa, Raimonda Paula, Aivara Krūmiņa, Jura Mestera, Māra Brieža (par viņa mūžu tikai 45 gadu garumā nesen lielisks Daigas Mazvērsītes raksts kādā no Ievas Stāstu žurnāliem), Ulda Lauvas u.c. nopelnus žanra attīstībā. Pēc filmas Savējie sapratīs noskatīšanās tikšanās dalībnieki vēl brītiņu kavējās neformālā gaisotnē, kopā ar organizatorēm spriežot, ka pēc gada kaut kas līdzīgs jāatkārto, lai turpinātu ritināt atmiņu kamolīti par astoņdesmitajiem, deviņdesmitajiem un vēlākajiem gadiem mūspuses populārajā mūzikā. Diemžēl pandēmija labajiem nodomiem negaidīti pārvilka treknu svītru, tāpēc nekas cits neatliek, kā dalīties ar savām atmiņām, ko, kā jau kārtīgs slinkuma maiss, katrreiz esmu pārcēlis uz vēlāku laiku.
TRĪS MINŪTES SLAVAS. Kopā ar bijušo audzēkni trompetistu Normundu un Kantori 04 pirms dažiem gadiem Valmieras šlāgerfestivālā, atskaņojot Sidraboto rozi. Vara Akotiņa foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv