«Iespēja nav atkarīga no laimes vai nejaušības, tā ir vienmēr. Lai savu ieceri un sapni realizētu, domubiedriem ir jārada apstākļi iespējai,» saka vecāki, kuri apvienojušies Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrībā. Pagaidām tā ir saujiņa darbīgu cilvēku, kuri vēlas, lai, ja ne šodien, tad pēc pāris gadiem bērni varētu mācīties bērnudārzā un skolā, kur mācības notiktu pēc valdorfpedagoģijas principiem. Ideju daudz, atrasta arī vieta, kur skolu varētu būvēt, bet pašlaik tiek meklēti līdzīgi domājošie, lai ne jau pirmoreiz Latvijā vecāki apvienotos un veidotu skolu, kāda vajadzīga tieši viņu jaunajai paaudzei.
Kā zināms, daudz izslavētā Cēsu Jaunā skola tā arī tapusi: vecāki nākuši kopā, meklējuši ieinteresētus pedagogus, aicinājuši darbā direktori, lai skola būtu nevis tāda, kā nosaka priekšraksti, kāda tā veidojas izglītības sistēmā, bet tāda, kāda vajadzīga bērniem. Bērnu un viņa personības attīstību liekot mācību un izziņas procesa centrā. Pēc līdzīga redzējuma Vidzemes valdorfizglītības atbalsta biedrības valdes priekšsēdētāja Ieva Zunda aicina vecākus nākt kopā un lolot ideju par to, kādu valdorfa skolu fiziski un saturiski veidot Rencēnu pusē.
Ieva jau septīto gadu vada Camphill ciematu «Rožkalni», taču pirms tam viņa ir strādājusi par skolotāju valdorfa pirmsskolā, viņas jau pieaugušie bērni ir ieguvuši labu izglītību valdorfa skolā Rīgā, bet pašlaik jaunākais dēls Valters ir mājmācībā. Mācības notiek, izmantojot valdorfa pedagoģijas principus. Astoņgadīgais Valters kopā ar vienaudzi Ansi skolojas vienā no ciemata ēkām, taču Ieva, skolotāja Kristīne un eiritmijas jeb kustību mākslas pasniedzēja Aija ir pārliecinātas, ka šeit ir bāze, kuru vecāki, sadodoties rokās, var attīstīt savu bērnu labā.
JAUNAIS BĒRNUS SPĀRNO, saka Kristīne Vārpiņa, kura apgūst valdorfpedagoģiju un mājmācībā pēc šiem principiem māca Ansi un Valteru. Jaunā skolotāja un pieredzējusī Aija Rancāne (no kreisās) gan ir vienisprātis, ka valdorfskolā gūtās zināšanas nevis aizved prom, bet cilvēku atgriež pie zemes, un tas notiekot pagalam saprātīgi. Jāņa Līgata foto