Ja pilsēta un kupls skaits skolu ir dažu kilometru attālumā, kāpēc Kocēnu skola zeļ un plaukst? Pēdējo gadu laikā skolēnu skaits katru gadu tur pieaug, un arī šis 1. septembris nebija izņēmums, jo skolas durvis vēra 32 pirmīši. Visās pamatskolas klašu grupās ir pa divām klasēm, un šogad savai mācību iestādei ardievas teiks 35 devīto klašu beidzēji.
«Kā vienu no mūsu skolas plusiem arī minētu: labvēlīgais skolēnu skaits klasē. Esam rēķinājuši, ka vidēji tie ir 17 skolēni. Starp citu, sākumskolas klašu telpas mums arī ir tādas, ka vairāk par divdesmit bērniem klasē nemaz nevarētu uzņemt, par maz vietas, bet strādāt ar klasi līdz šādam skaitam ir labi, to var darīt radoši, kvalitatīvi, un līdz šim viss sekmējies arī no finansējuma viedokļa. Kā zinām, nauda seko skolēnam, un vēl pērnajā mācību gadā spējām līdzekļus sadalīt tā, lai darba samaksa mūsu skolotājiem būtu pietiekami augsta. Kā viss sekmēsies šajā mācību gadā, vēl nav līdz galam zināms,» tā sarunā ar «Liesmu» sacīja Kocēnu pamatskolas direktors Māris Bušmanis.
IZGLĪTĪBA LATVIJAI. Vai katrai skolai lielajās pilsētās un novados ir sava vieta un iespēja attīstībai? Šo veiksmes puzli kopā liek bērni, vecāki, skolu kolektīvs, viņu varēšana, prasmes, aizrautība. Un tomēr kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, pilnasinīgam mācību iestāžu darbam vajadzīgs valsts un pašvaldību atbalsts – attieksmē un finansēs. Raivo Sarelainena foto. Foto ir ilustratīva nozīme/