«Skolas stiprums, attīstība ir bijusi atkarīga no katra. Te daudzi mūsu skolotāji ir leģendas. Tas jau tā ir katrā skolā, bet pie mums arī. Un katrs savu daļu te ir devis. Arī tagad skolotāji strādā interesanti, mums ir spēcīgi pedagogi. Cilvēki ir tās mūsu mazās veiksmes un uzvaras, mūsu kolektīvs, skolotāji, mūsu bērni,» sacīja Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas direktore Agita Zariņa-Stūre, atskatoties uz aizskrējušo laiku. Direktore pati ir skolas absolvente, viņa rakstījusi grāmatu, stāstot par mācību iestādes trīsdesmitgadi, četrdesmitgadi.
«Šai skolai ir tāds interesants mūžs. 1971. gadā, kad to uzcēla, izvilka laukā bosikus no citām skolām un salika šeit. Tāds bija šīs skolas sākums. Darbs bija divās maiņās: latviešu un krievu plūsma. Domāju, ka sākums bija visai skarbs un, cik zināms, tautā šo skolu sauca ne jau par Pārgaujas skolu, bet par stikla šķiedras skolu. Autoapmācība te bija bonuss, lai puišus piesaistītu, lai viņi izvēlētos mācīties tālāk, iegūt vidusskolas izglītību,» atcerējās ģimnāzijas direktore, rādot fotogrāfijās šī gada 1. septembri, kad klases smaržojušas ne vien pēc ziediem, bet arī pēc kūkām.
SVINĪGI UN PRIEKPILNI, tā jaunais mācību gads sākās Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijā. Foto no skolas arhīva