Visā reģionā, kas ir ap Baltijas jūru, laika apstākļi bieži vien lauksaimniecību ietekmē līdzīgi, tādēļ kopumā pēdējos divos gados reģionā graudu eksporta apjoms krītas. Mums situāciju nedaudz glābj tas, ka vienlīdz uz augšu iet kā jaunākās graudkopības tehnoloģijas, tā arī kopējās graudkopības platības. Graudu ražošanā līderis joprojām ir Lietuva, kur gan laika apstākļi saudzīgāki, gan arī pati valsts ir salīdzinoši lielāka un augsnes vērtīgākas. Latvija ierindojas otrajā vietā. Mums graudkopībā ir vēl lielas perspektīvas. 2017. gadā Latvija eksportēja vairāk nekā pusi no visa valsts laukos saražotā graudu daudzuma.
Mēs kā kooperatīvs esam šo eksporta ceļu iepazinuši un izstrādājuši. Tur ir tikai viens algoritms: kā lētāk graudus dabūt no zemnieka lauka līdz tirgum, kur patērētājs tos pērk. Ja to visu izdodas kopā salikt, tad arī cenu par graudiem spējam dabūt tieši tādu kā citu ES dalībvalstu lauksaimnieki. Tiesa, eksportējot ir jārēķinās, ka mūs arvien ietekmē pasaules graudu tirgus cenu svārstības, un eksportā tā neapšaubāmi ir graudu birža. Pēdējā mēneša laikā ir notikušas korekcijas, cenas ir samazinājušās. Tendences rāda, ka Baltijas valstis arī turpmāk paliks kā graudu eksportētājas, ja vien bizness būs ienesīgs, tad eksporta apjomi vēl varētu pieaugt.