Tātad precizējam – kurās jomās nonāks šie miljoni, ja pasažieru pārvadātājiem tiks tikai neliela daļa?
Izstāstīšu pašu galveno par šiem sadales principiem. Mums, autobusu pasažieru pārvadātājiem, tas pats arī Pasažieru vilcienam, naudu maksā divās daļās. Viena ir avansa maksājums. Kad gads beidzies, no nākamajam gadam paredzētās naudas nošķeļ daļu un samaksā pēc faktiskajām izmaksām. Es šeit nerunāju par pasažieru pārvadājumiem Valmierā, tur ir cits stāsts, jo pilsētas pašvaldība ar VTU Valmiera norēķinās katru ceturksni, tur mums nav nekādu problēmu. Taču valsts vienmēr paliek ilgstoši parādā. Piemēram, šogad valsts (Satiksmes ministrija) un tās personā – Autotransporta direkcija, vēl joprojām nav izskatījusi visu uzņēmumu iepriekšējā gada pārskatus. Vēl vakar biju Latvijas Pasažieru Pārvadātāju asociācijas valdes sēdē, kurā piedalījās arī Autotransporta direkcijas pārstāvji. Viņi solīja oktobrī to izdarīt. Taču tie ir norēķini vēl par 2016. gadu. Mēs esam spiesti turēt diezgan lielu naudu kontā, lai nebūtu problēmas ar algu izmaksām, jaunu vai lietotu autobusu iegādi, rezerves daļu u.c. iepirkumiem.
Apgrozāmos līdzekļus?
Jā. Tāpēc, lai pie šādas situācijas – sagaidāmo finanšu neprognozējamības – nebūtu problēmu. Citādi būtu visu laiku jākreditējas. Taču maziem uzņēmumiem – mazām privātfirmām un maziem pašvaldību uzņēmumiem – pie šādas norēķinu kārtības ir ļoti lielas problēmas. Mūsu pakalpojumu pasūtītājs Autotransporta direkcija vienmēr atzīst, ka prasa no valdības pie budžeta pielemšanas lielāku summu. Jo gada beigās parasti izrādās, ka prasītā summa ir bijusi objektīva, bet valdība, kā jau visur, iedevusi mazāk…
JĀBRAUC! Kārto valsts savas saistības laikā vai arī hroniski kavē maksājumus pasažieru pārvadātājiem, VTU Valmiera autobusi allaž gatavi doties tiem paredzētajos reisos.