Nesen saņēmu personīgi man adresētu Andreja Upīša ielas 14. nama īpašnieču Marutas Gailānes un Ivetas Krūmiņas (19. janvārī) parakstītu vēstuli ar cerību, «ka ar preses starpniecību izdosies atrisināt Andreja Upīša ielas ietves uzturēšanas jautājumu». Abas kundzes atsaucas uz 2018. gada nogalē Valmieras pilsētas pašvaldībai nosūtītu vēstuli ar pārdomām par neizpratni uzkopšanas sistēmas organizēšanā pilsētā, uz ko saņēmušas, viņuprāt, klaju atrakstīšanos, «nesniedzot atbildes ne uz vienu no jautājumiem:
* kāpēc Andreja Upīša iela nav atzīta par mehanizēti tīrāmu visās tās garumā?
* kāpēc Andreja Upīša ielas ietve bija jāizbūvē tik plata, ja to nav plānots mehāniski tīrīt?»
Atļaušos tālāk necitēt, jo pārējie divi jautājumi nav saistīti ar sniega tīrīšanu. Vēstules autores turpinājumā piemin gan Valmieras pilsētas pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 195 un tajos piesauktos sodus par teritorijas nesakopšanu, gan Satversmi un Satversmes tiesas lēmumus un pozitīvo pieredzi no Cēsīm, kur 2016. gadā pašvaldība saviem spēkiem tīrījusi 40 kilometrus ietvju. Pieminēti vēl piemēri no citām pašvaldībām Latvijā.
Abu kundžu vēstulē Valmieras pašvaldībai būtiskākā lieta ir vaicājums, kāpēc pašvaldība nav paredzējusi mehanizēti tīrīt ietvi gar Andreja Upīša ielas labo pusi posmā no krustojuma ar Beātes ielu? Citēju: «Neizprotami, kāpēc Andreja Upīša iela nav atzīta par mehanizēti tīrāmu visā tās garumā, ja CIV (ielas kategorija) kategorija attiecas uz visu ielu. Jāatzīmē, ka Dzirnavu ezera promenādes, kā arī pilsētas galvenās ielas ietve ir 20 bruģa ķieģelīšu platumā, bet Andreja Upīša ielas ietve ir 26 bruģa ķieģelīšu platumā.»
TE NEVIENS NAV IESNIDZIS. Cik var noprast, lieliski notīrītais Andreja Upīša ielas trotuārs 14. nama priekšā pagaidām panākts ar privātu roku darbu, nevis pašvaldības norīkotu tehniku, taču kopiespaids – un ne tikai pie šī nama – šajā privātmāju kvartālā trotuāram labs. Gunta Vīksnas foto