Kā putnu mājas arestu vērtē putnkopji
«Liesma» uzklausīja vairākus viedokļus.
* Kāda Rūjienas novada bioloģiskās saimniecības saimniece A., kura nevēlējās publiskot savu uzvārdu, teica: «Tā kā putnkopība nelielā apjomā nav vienīgā mūsu ģimenes saimniecības nodarbe, tad ir pierasts, ka lauku sēta arvien ir dažādu dzīvnieku pilna un katram no tiem ir sava noteikta vieta. Arī dējējvistām, kuras šopavasar krietni agrāk jau bija pasākušas čakli ražot olas. Todien, kad mūsmājās uz biodrošības pasākumu ieviešanas pārbaudi bija ieradušies PVD speciālisti, es nebiju mājā. Vistas kā allaž brīvi ganījās laukā savā aplokā. Tam pārsegumu vēl nebijām paspējuši uzlikt. Tiesa, mums tās būs neplānotas izmaksas, bet, kas jādara, tas jādara, un jo ātrāk, jo labāk. Kur garantija, ka PVD ciemos neierodas atkārtoti, un tad jau ar rakstisku brīdinājumu kā šoreiz cauri vairs netiksim. Kamēr vēl nav iegādāts biodrošībai piemērotākais aploka pārsegs, vistas vairs laukā nelaižam. Par pēkšņo brīvības aizliegumu tās ir apvainojušās, un dējība jau ir kritusies. Saimniecībai tie ir zaudējumi, bet ceram, ka īslaicīgi, tādēļ esam saprotoši un darīsim visu, ko no mums profilakses pasākumos prasa.»
* Kocēnu novada Dikļu pagasta «Mežiņu» saimniece INGUNA VALDMANE: «Papildu prasības bioloģiskajā drošībā, sargājot mājputnus no iespējamiem putnu gripas draudiem, ir nepieciešamas, par to nav šaubu.
Ārijas Romanovskas foto