Pasīvā smēķēšana ir bīstama ne tikai cilvēkiem, bet arī mājdzīvniekiem. Dzīvojot mājvietā, kur smēķē cigaretes, suņiem, kaķiem un arī putniem būtiski palielinās dažādu veselības problēmu riski. Biežākās veselības problēmas mājdzīvniekiem ir saistītas ar elpošanas sistēmas traucējumiem – tiek novērota astma, bronhīti, pneimonijas un pat ļaundabīgi elpošanas sistēmas audzēji.
Primāri tiek skarti elpošanas orgāni, jo galvenais cigarešu smēķēšanas kaitīguma faktors ir cigarešu dūmi, kurus ir spiesti ieelpot gan cilvēki, gan mājdzīvnieki. Cigarešu dūmos ir aptuveni 7000 dažādu ķīmisko vielu, no kurām vairāk nekā 100 ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi. Smēķētāju mājās putekļi, virsmas un mēbeles satur cigarešu dūmu ķīmiskās vielas, kas pie katras kustības tiek saceltas gaisā un tiek ieelpotas. Uzturoties telpā, kur smēķē, nav iespējams nekļūt par pasīvo smēķētāju. Neglābs nekāda ventilācija vai filtri, jo tie nespēj pilnībā attīrīt piesmēķētu gaisu. Mazāk kaitīgo vielu gan ir bezdūmu alternatīvās, jo tās nedeg un neizplata cigarešu dūmus. Tomēr jārēķinās, ka arī tās nav bez sava riska un vēl ir nepieciešami plašāki pētījumi par to ietekmi.
Cigarešu dūmiem uz mājdzīvniekiem gan var būt dažāda ietekme. Piemēram, kaķus dūmi var ietekmēt vairāk, jo kaķiem kopumā ir īsāks deguns nekā suņiem. Tāpēc viņiem ir salīdzinoši lielāks risks saslimt ar plaušu vēzi un astmu. Neatkarīgi no deguna garuma, pasīvajai smēķēšanai pakļautie kaķi trīsreiz biežāk saslimst ar limfātiskās sistēmas vēzi – limfomu. Cigarešu dūmi nosēžas arī uz mājdzīvnieku kažoka, un kaķi to regulāri tīra ar mēli. Tāpēc kaķi, kuru saimnieki smēķē, salīdzinoši bieži saslimst ar mutes vēzi.
Savukārt suņiem ir paaugstināts deguna vēža risks. Tāpat suņiem, kas pakļauti pasīvai smēķēšanai, ir vairāk acu infekciju, alerģiju un elpošanas ceļu slimību, tostarp plaušu vēzis. Pētījumos secināts, ka suņa deguna garums ietekmē to, kādu vēža veidu suns visticamāk iegūs cigarešu dūmu ietekmē. Suņiem ar garu degunu ir nosliece uz deguna vēzi, savukārt suņi ar īsu degunu biežāk saslimst ar plaušu vēzi. Suņiem ar garu degunu (kollijiem, labradoriem, dobermaņiem u. c.) ir palielināts deguna kanālu virsmas laukums, kas aiztur ieelpotās daļiņas. Cigarešu dūmos esošie toksīni un kancerogēni uzkrājas deguna gļotās, tāpēc suņiem ar garākiem deguniem deguna audzēju sastopamība ir par 250 % lielāka nekā īso degunu īpašniekiem. Īss deguns nav tik efektīvs “filtrs”, un cigarešu dūmos esošās kancerogēnās vielas vieglāk nokļūst līdz plaušām. Tāpēc suņi ar īsu degunu (mopši, pekinieši, ši-tcu u. c.) salīdzinoši biežāk saslimst ar plaušu vēzi.
Pasīvā smēķēšana ir bīstama arī papagaiļiem un citiem mājās turētajiem putniem, jo viņu elpošanas sistēma ir ārkārtīgi jutīga pret gaisa piesārņojumu. Pasīvā smēķēšana putniem krietni paaugstina risku attīstīties plaušu vēzim, pneimonijai, kā arī var radīt sirds, acu un ādas problēmas.
No cigarešu dūmiem nav pasargātas arī zivis, jo dūmos esošās ķīmiskās vielas var izšķīst zivju akvārijos, kaitējot to iemītniekiem. Tāpat cigarešu dūmi ir bīstami arī citiem mājdzīvniekiem, gan trušiem un jūrascūciņām, gan kāmīšiem un citiem mājoklī mītošiem dzīvniekiem, kuri ir neaizsargāti pret pasīvo smēķēšanu.
Ja mājās ir dzīvnieki, jābūt uzmanīgam, kur tiek atstāti pelnu trauki un izsmēķi. Ja tie būs viegli pieejami mājdzīvniekiem, viņi var tos nogaršot, nozīmīgi kaitējot savai veselībai.