Pasākums notiek visā Latvijā, tomēr dalība tajā ir katras organizācijas izvēle. Drēgnajā dienā īpaša burvība valdīja Trikātas baznīcā, kas bija izgaismota ar svecīšu palīdzību. Gide Inga Boškina sanākušajiem pastāstīja par pagātnes notikumiem saistībā ar ticību un baznīcas likteni cauri gadiem, ietverot senās teiksmas, tāpat viņas pavadībā bija ekskursija. Sanākušie ar saviem lukturīšiem devās uz kapenēm, kas atrodas zem baznīcas, aplūkoja kaulus un dažas senlietas. Tāpat varēja aplūkot baznīcas zvanu un, kāpjot augšup, bija sastopams baznīcas pastāvīgais iemītnieks – sikspārnis. Vakara gaitā bija iespēja pārliecināties par baznīcas labo akustiku, ērģeļu mūzikai skanot un dziedot Trikātas kultūras nama pašdarbības kolektīvam – jauktajam korim «Trikāta». Vakara gaitā Inga Boškina mazliet spocīgā gaismā izcēla dažādus faktus un notikumus.
Pie sevis aicināja arī Jērcēnmuiža, kur tika atklāta izstāde «Krāsu mistika» ar mākslinieces Laimas Bakānes (Lupiķes) un Tautas tēlotājmākslas studijas «Madona» tīmekļošanas tehnikā darinātajiem darbiem, kā arī interesenti varēja piedalīties mākslinieces vadītajā meistarklasē, kam vēlāk sekoja leģendārās Imanta Kalniņa dziesmas Riharda Saules izpildījumā.
Savukārt Kokmuižā sanākušie ielūkojās teātra tapšanas aizkulisēs. Viņu vērtējumam bija izstāde, kas veltīta Frīdriha Šillera lugas «Laupītāji» iestudējumam cauri gadu simtiem un kā tā pirms 200 gadiem ar jauna kučiera degsmi iestudēta Dikļu muižas rijā. Sanākušie varēja vērot smilšu kino «Reiz bija Kokmuižā…», kas bija sagatavots, balstoties uz vēstures faktiem un nostāstiem. Smilšu animācijas mākslinieces – Zane Pumpure-Prāmniece un Guna Miķelsone. Tāpat varēja baudīt aktiera Kārļa Neimaņa koncertprogrammu «Kā būs, tā būs», kurā viņš šķietami vienkāršas sarunas veidā pastāstīja dažādus kuriozus atgadījumus no Latvijas profesionālo teātru skatuves dzīves, kas līdz mūsdienām jau kļuvuši par teātra anekdotēm, tās mijās ar jestrām un sirsnīgām dziesmām.
Jāpiemin, ka tā ir tikai daļa no brīnišķīgajiem pasākumiem, ko bija sagatavojušas tuvējās pilis, muižas un baznīcas. Tas ir lielisks veids, kā mums palūkoties uz vietām, kas ikdienā ir blakus vai tālāk, palūkoties no cita rakursa un aizdomāties par to vēsturi un mūsu bagāto kultūras mantojumu.
IELŪKOJOTIES Trikātas baznīcas kapenēs. Marijas Melngāršas foto