Rezultātā sliktie laika apstākļi ilgāku laiku zemniekiem neļāva uzbraukt uz lauka un laikus savākt kvalitatīvu lopbarību. LLKC «Pļaušanas serviss» informācija par situāciju jūnija sākumā liecina, ka daudzviet valsts reģionos stiebrzāle jau ir pāraugusi. Arī citu zālāju ražība pašlaik krītas. Lai gan zāles masa ir liela, tās kvalitāte ik dienu strauji samazinās: proteīna rādītāji sarūk un kokšķiedra pieaug.
Kā ar lopbarības gatavošanu sokas mūspusē? «Liesma» aptaujāja dažus no piensaimniekiem, izraugoties saimniecības tā, lai tās būtu no dažādām, ģeogrāfiski atšķirīgām reģiona vietām.
Kā pēc grāmatas!
Zemnieku saimniecībā «Kalntontes» Lodes pagastā rūpe ir jātur par vairāk nekā 130 slaucamajām govīm (dati uz 30.09.2020.), kuru vidējais izslaukums pēc 2019./2020. pārraudzības gada ir 13335 kg, un šis ganāmpulks jau gadiem ilgi ir viens no Latvijas produktīvākajiem. Saimniece INGA KALVE pastāstīja:
«Ar lopbarību mums šovasar viss izdevās ļoti labi, paši par šo veiksmi esam sajūsmā. Paspējām visu izdarīt savlaicīgi, nudien, kā pēc mācību grāmatas: kā vārpas nāca ārā, tā īstajā stadijā arī pļāvām. Ne par agru, ne par vēlu, tādēļ kvalitāte priecē. Esam neatkarīgi. Mums pašiem ir viss nepieciešamais – gan tehnika, gan arī resursi, lai darbus paveiktu operatīvi. Mēs gatavojam skābbarību pēc savas tehnoloģijas. Sētos zālājus nopļauj. Zāli kārtīgi apvītina, tad ceļ augšā, smalcina un liek stirpās uz lauka. Bedres nav. Stirpas vēl nekad nav pievīlušas.»
«MAREŅOS». Tādos varenos tuneļos šajā pieredzes bagātajā piensaimniecībā nu jau otro sezonu uzglabās kvalitatīvu lopbarību. Ārijas Romanovskas foto