Vai valsts apaļās dzimšanas dienas gadā par Latviju runāsim ar lepnumu sirdī, rādīs laiks. Cilvēki vienmēr bijuši piesardzīgi pārmaiņu gaidās. «Ar vienu roku pieliek, ar otru naudu paņem atpakaļ,» bieži sakām, un tā runā arī valmierieši.
Uzreiz tiek minēts arī piemērs: veikalos PVN likme no 12 uz pieciem procentiem samazinājās Latvijai raksturīgajiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Vietējie dārzeņi un augļi neatkarīgi no to izcelsmes valsts kļuvuši par dažiem centiem kilogramā lētāki, taču lielāka akcīze noteikta alkoholam, cigaretēm un degvielai. Tie, kas šajās dienās jau pildījuši bākas, rēķina, ka divi trīs eiro izslīd no pirkstiem, un prāto: ja degviela sadārdzināsies, vai lētāki burkāni atmaksāsies?
Skepse līdz ar salūtu naksnīgajās debesīs cilvēkos nepazūd. Viņi dzirdējuši arī to, ka tiek solīta labāka veselības aprūpe, ka vairāk naudas valsts atvēlējusi, lai speciālisti un izmeklējumi būtu ātrāk pieejami. Vai tā būs? Nodokļu maksātājus pēc būtības arī neuztrauc, ka ieviesta obligātā veselības apdrošināšana, ja vien sabiedrību nepievils un valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi tiešām būs pa rokai, kad tos vajag.