Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir deleģēt centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ārpakalpojuma sniedzējam. Šāda sadarbība ļauj pašvaldību līdzekļus ieguldīt citos attīstības projektos, bet enerģijas ražošanu un infrastruktūras uzturēšanu un attīstību nodot uzticama partnera rokās. Taču ko tas nozīmē praksē?
Siltumapgādes sistēmās, kā jau jebkurā ražošanas mehānismā, regulāri ir nepieciešami ieguldījumi un uzlabojumi, tāpēc ir lietderīgi izvērtēt iespējas, kā tos veikt visefektīvāk. Nododot centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ārpakalpojuma sniedzējam, investīcijas tiek piesaistītas no privātā sektora, tieši neskarot pašvaldības budžetu. Tādā veidā pašvaldība var novirzīt savus budžeta līdzekļus sociālajām funkcijām, kas nodrošina cilvēku labklājību pašvaldībā.
Pašvaldībām piesaistot sadarbības partneri, tas uzņemas atbildību par pašvaldības enerģijas ražošanu – veic nepieciešamās investīcijas, rūpējas par sistēmas un iekārtu pareizu ekspluatāciju, uzturēšanu un infrastruktūras attīstību, strādā, lai samazinātu CO2 emisijas, nodrošina energoefektivitāti, atbildību pret vidi, kā arī sistēmu uzticamību un pakalpojumu piegādes nepārtrauktību.
KŪP TIKAI VIENS. Kamēr Valmierā nav tāds sals, lai nāktos katlumājā Ķieģeļu ielā pilsētas centrālās apkures nodrošināšanai iedarbināt arī dabas gāzes katlu, šeit dūmi debesīs vijas tikai no dūmeņa pa kreisi, t.i., tiek darbināts tikai katls, kura kurināšanai izmanto šķeldu. Šodien, kad dabas gāzes cena uzskrējusi debesīs, šāds apkures risinājums ir gan dabai draudzīgāks, gan izmanto vietējos energoresursus, gan arī krietni vien lētāks.
Gunta Vīksnas foto