Pašreizējā situācija laukos
Statistika rāda, ka pašlaik Latvijā kopumā 31,5% iedzīvotāju dzīvo lauku teritorijās, tomēr reģionos šis īpatsvars ir augstāks (36% – 57%). Šis rādītājs stabili pastāv un nemainās nu jau vismaz desmit gadus, neskatoties ne uz cilvēku skaita samazināšanos, ne arī uz migrācijas vilni. Lai kur un kā tas notiek, tomēr 30% cilvēku joprojām paliek laukos.
Kā ar Vidzemi? No visiem Latvijas iedzīvotājiem tikai 10% dzīvo Vidzemē, bet savukārt no visiem vidzemniekiem 57% par savu dzīves telpu ir izvēlējušies laukus. Un tieši ar šo augsto procentu Vidzeme izceļas uz pārējo reģionu fona. Vidzemniekus par malačiem var droši saukt, vērtējot arī lauku saimniecību grupējumu pēc lietotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) reģionos, kā arī pēc LIZ īpatsvara attiecīgajā reģionā no kopējā LIZ valstī. 2016. gada rezultāti rāda, ka vidzemnieki apsaimnieko 21% no visas Latvijas lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ja salīdzinām reģionus pēc lauksaimnieku apsaimniekoto hektāru lieluma, tad visiem valsts reģioniem raksturīgs, ka izteikti dominē saimniecību skaits līdz 30 hektāriem. Tātad visos reģionos tā saukto mazo saimniecību skaits joprojām ir ļoti nozīmīgs.
Par saimniecību vadītāju vecumu 2016. gada statistika nav iepriecinoša, jo kopumā 60% lauku saimniecību īpašnieku ir vecumā virs 55 gadiem, bet vecumā līdz 45 gadiem īpašnieku ir mazāk nekā 20%. Arī Vidzemē puse no visiem saimniekiem ir nopietnā senioru vecumā ar vairāk nekā 55 gadiem. Tajā pašā laikā vidzemnieki ir cerīgi, jo tieši šajā reģionā pašlaik ir lielāks gados jauno (18 – 24 gadi) saimnieku skaits nekā Zemgalē un Kurzemē.
PĀRSLA RIGONDA KRIEVIŅA: «Domājot par stipriem reģioniem un nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības politiku, aicinu atcerēties Zentas Mauriņas reiz teikto: «Paši ar savu garu uzcelt, paši ar savu prātu izgudrot. Pazuduši esam, ja gaidām, kad citi mūs celtu, atzītu, saprastu, stiprinātu un aplaimotu.» Lai mums visiem kopā tas tik tiešām izdodas!» Ārijas Romanovskas foto