Visbagātākā no valstīm nepārprotami ir Francija, jo tur ir vairāk nekā 700 siera šķirnes. Tomēr arī Latvijā ražo apmēram 100 siera šķirnes.
Siera unikalitāte
Siers, kā zināms, ir viens no tiem nedaudzajiem patēriņa produktiem, kas lielā mērā satur cilvēka organismam tik nepieciešamās vielas kā olbaltumvielas, piena taukus, minerālvielas, vitamīnus un arī mikroelementus. Ļoti svarīgi, ka siera olbaltumvielas un minerālvielas mūsu organisms viegli un ātri asimilē, bet minerālsāļu, jo īpaši kalcija, daudzums sierā ir lielāks nekā jebkurā ikdienas patēriņa produktā.
Sieram gadu gaitā izveidojusies sava kulinārija, tā unikalitāte ir saderība ēdienos ar jebkuru citu produktu, kā arī ar sieru var droši sākt katru ēdienreizi. Sasummējot siera labās īpašības, cilvēki novērtējuši šo vissenāko produktu, to daudz patērē, līdz ar to pasaulē kopumā ievērojami pieaug siera ražošana.
Siera patēriņš Latvijā
Latvijā kārtējo reizi varam lepoties ar siera ražošanas, eksporta un patēriņa rādītājiem. Kāds bijis 2018. gads? Siera ražošanas apjoms pērn pieaudzis: 2017. gadā valstī saražojām 47,2 tūkstošus tonnu vērtīgā pārtikas produkta, bet 2018. gadā jau 48,3 tūkstošus tonnu. Priecē, ka Latvijas siera eksports 2018. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir pieaudzis par 12 procentiem. Latvijas siera darītāji pērn kopā eksportējuši 25,6 tūkstošus tonnu, un 2017. gadā tie bija 22,8 tūkstoši tonnu, bet, piemēram, 2013. gadā – 15,9 tūkstoši tonnu. 2018. gadā no visa Latvijā saražotā siera daudzuma eksportēti 53% uz 73 pasaules valstīm, visvairāk uz Vāciju, Nīderlandi, Lietuvu, Igauniju, Poliju un Itāliju. Kopējais Latvijas visa veida piena produktu eksporta apjoms pret 2017. gadu samazinājies, jo pērn tas bija 226 miljoni eiro, bet 2017. gadā 243 miljoni eiro, toties siera eksporta ieņēmumi pret 2017. gadu ir palielinājušies par 4 miljoniem eiro (2018. gadā – 81 milj. eiro, 2017. gadā – 77 milj. eiro). Latvijā importētā siera daudzums kopš 2013. gada svārstās vidēji ap 15 tūkstošu tonnu gadā. 2018. gadā ievests 15,7 tūkstoši tonnu ārvalstīs ražotā siera.
Ir gandarījums, ka Latvijā arvien pakāpeniski turpina pieaugt siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju. Tā 2018. gadā mēs katrs esam vidēji apēduši 20,2 kg siera, bet 2017. gadā – 20,1 kg. Kopš 2002. gada siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju nu jau ir gandrīz trīskāršojies.
Vērts pieminēt statistiku Eiropas valstīs, jo, piemēram, Dānija, Itālija un Francija slavenas kā valstis, kurās īpaši daudz patērē sieru. Tas ir pamatots fakts, ka šajās valstīs ir ļoti senas siera ražošanas un lietošanas tradīcijas. Mūsu rīcībā ir pieejami tikai 2016. gada dati (The International Dairy Federation). Lūk, Dānijā viens iedzīvotājs patērējis 28,1 kg, Somijā 27,3 kg, Kiprā 26,7 kg, Francijā 27,2 kg, Vācijā 24,7 kg, Itālijā 21,5 kg. Latvijas 2016. gada patēriņš – 19,8 kg uz vienu iedzīvotāju – pārsniedz Eiropas Savienības valstu vidējo patēriņu, kas ir 18,6 kg siera.
Latvijā no Baltijas valstīm no 2011. gada līdz 2016. gadam bijis visstraujākais siera patēriņš uz vienu iedzīvotāju: mums tas bija 6,8 kg, Lietuvā – 5,1 kg, Igaunijā – 2 kilogrami.
Goda vietā – siers
Kas sekmē un pārliecina mūsu valsts cilvēkus ikdienas pārtikas grozā likt arvien vairāk siera? Tā ir gan piena pārstrādes uzņēmumu regulārā piedalīšanās dažādās Starptautiskās izstādēs, gan tur iegūtie apbalvojumi augstvērtīgākajiem sieriem, un nevar noliegt arī Latvijas biedrības «Siera klubs» nopelnu vietējo sieru popularizēšanā un seno siera darīšanas tradīciju saglabāšanā. Biedrības mērķtiecīgais darbs nozīmē izdotas septiņas grāmatas par siera nozīmi ar simtiem ēdienu recepšu, uzņemtas divas dokumentālas filmas jauniešiem «Piena deja» un «Mūžīgais piens», notikuši desmitiem semināru, meistarklases, ikgadējie Siera svētki visos valsts reģionos, dažādi konkursi, bijušas arī neskaitāmas publikācijas presē un sociālajos tīklos, televīzijas sižeti – neba visu var uzskaitīt, galvenais ir rezultāts, un izskatās, ka tas ir sasniegts. Arī siers Latvijā patērētāja galdā ir goda vietā!
SIERU. Pirms gada Zemkopības ministrijas organizētajā Reģionālās preses dienā biedrības «Siera klubs» speciālisti demonstrēja jaunākās tendences un tehnoloģijas siera pasniegšanā. Vidū – Vanda Davidanova. Jāņa Līgata foto