Agrāk Zviedrija, tāpat kā daudzas citas valstis, visai nesekmīgi cīnījās pret smēķēšanu, primāri fokusējoties uz dažādiem aizliegumiem. Nozīmīgas pārmaiņas Zviedrijā sākās tikai tad, kad bijušie cigarešu smēķētāji pārslēdzās uz zelējamo tabaku jeb snusu. Tādējādi Zviedrijas kaitējuma mazināšanas pieeja, nodalot cigaretes no citiem, mazāk kaitīgiem tabakas un nikotīna produktiem, sekmēja cigarešu smēķētāju skaita samazināšanos no 35 % 1980. gadā līdz gandrīz 5 % šobrīd.
Lielāks kaitējums – lielāki nodokļi
Zviedrija pastiprināti vēršas pret cigaretēm kā kaitīgāko tabakas produktu, aktīvi rīkojot pretcigarešu kampaņas, ierobežojot cigarešu smēķēšanas iespējas publiskajā telpā, kā arī piemērojot cigaretēm augstāku akcīzi nekā citiem tabakas un nikotīna produktiem. Tostarp 2024. gadā Zviedrijas valdība nolēma samazināt nodokli snusam par 20 %, bet palielināt nodokli cigaretēm par 9 %. Šobrīd Zviedrijā procentuāli ir viszemākā ar tabakas lietošanu saistīto slimību izplatība ES un par 41 % mazāka saslimstība ar vēzi nekā citās Eiropas valstīs.
Galvenā cigarešu alternatīva, ko izvēlas zviedri, ir zelējamā tabaka jeb snuss. Tāpat Zviedrijā ir novērojama tendence, ka tie, kuri vēlas atmest cigarešu smēķēšanu, arvien biežāk kā alternatīvu izmanto nikotīna spilventiņus un veipus. Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūra norāda, ka smēķēšanas līmenis valstī ir samazinājies kopš pagājuša gadsimta 80. gadiem, bet snusa patēriņš saglabājies nemainīgs.
Cigarešu dūmu slogs veselībai
Eiropā kopumā cigarešu smēķēšana joprojām ir galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis un katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar cigarešu smēķēšanu. Savukārt zviedriem ir gandrīz par 40 % zemāks mirstības līmenis ar smēķēšanu saistītām slimībām, piemēram, insulta, sirds un plaušu slimībām, emfizēmas un hroniska bronhīta.
Tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka galvenais cēlonis smēķētāju saslimšanām ir cigarešu dūmi, kas veidojas tabakas degšanas procesā, un tajos izdalās vairāk nekā septiņi tūkstoši dažādu ķīmisku vielu. Tostarp darva, benzopirēns, tvana gāze, arsēns, ūdeņraža cianīds, svins u. c.
Arī Latvijā cigarešu smēķēšana un ar to saistītās saslimšanas joprojām ir ļoti smaga problēma. Ja Latvijā cigaretes joprojām smēķē 33 % iedzīvotāju, tad Zviedrijā, atbilstoši Sabiedrības veselības aģentūras datiem*, tās smēķē vairs tikai 4,5 % valstī dzimušo pieaugušo. Nedaudz gan statistiku maina salīdzinoši lielais smēķētāju skaits Zviedrijā dzīvojošo imigrantu vidū, palielinot valsts kopējo cigarešu smēķētāju skaitu līdz 5,3 %. Tomēr, neskatoties uz to, Zviedrija izceļas ne vien uz Latvijas, bet visas Eiropas fona, jo Eiropā kopumā cigaretes joprojām smēķē vidēji 24 %.
Ārsts un bijušais Zviedrijas Medicīnas asociācijas prezidents Anderss Miltons (Anders Milton) uzsver, ka Zviedrijas panākumu atslēga ir tās pragmatiskā koncentrēšanās uz kaitējuma mazināšanu, nevis aizliegšanu. Zviedrijas valdības atšķirīgi piemērotā nodokļu politika dažādiem tabakas un nikotīna produktiem padara cigarešu alternatīvas pieejamākas par cigaretēm. Nodokļu politika kopā ar sabiedrības izglītošanas kampaņām ir palīdzējusi zviedriem izdarīt nekaitīgākas izvēles un samazinājusi cigarešu nodarīto kaitējumu, norāda A. Miltons.
*Zviedrijas Sabiedrības veselības aģentūras dati par tabakas un nikotīna produktu lietotājiem: https://fohm-app.folkhalsomyndigheten.se/Folkhalsodata/pxweb/sv/A_Folkhalsodata/A_Folkhalsodata__B_HLV__aLevvanor__aagLevvanortobak/hlv1tobcfod.px/