Kaimiņu būšana jeb spēja vienoties ir svarīgāka par naudu
Absolūti lielākā daļa Latvijas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju uzskata, ka viņu mājas tehniskais stāvoklis būtu jāuzlabo, tā liecina ALTUM šoruden veiktā aptauja. Tomēr, kā atzīst gan eksperti, gan ALTUM pieredze, lielākais šķērslis namu atjaunošanai ir nevis naudas trūkums, bet gan kaimiņu nespēja sadarboties.
Mūsu aptauja, ko veicām kopā ar SKDS, atklāja, ka lielākā daļa iedzīvotāju (74%) būtu gatavi investēt sava daudzdzīvokļu nama uzlabošanā, tomēr realitātē traucē nespēja vienoties ar kaimiņiem. Vairums aptaujāto norāda, ka būtu ar mieru uzlabojumus finansēt no iedzīvotāju kopīga kredīta, ja izdotos nolemt par nepieciešamiem remontdarbiem un tie saskanētu ar viņu gaidām. Tomēr teju puse jeb 46% aptaujāto kā galveno apgrūtinošo apstākli remontdarbu veikšanai min atbalsta trūkumu no kaimiņiem vai nespēju vienoties par veicamajiem darbiem, un vēl 25% aptaujāto ir saskārušies ar neieinteresētību no apsaimniekotāja puses. Reālās pieredzes stāstos atjaunoto ēku pārstāvji stāsta, ka tieši pirmie soļi – panākt kaimiņu interesi atnākt uz kopsapulcēm un savākt nepieciešamo parakstu daudzumu remontdarbu uzsākšanai – ir bijuši visgrūtākie.
Latvijas realitāte ir tāda, ka vēl vairākus desmitus gadu lielākā daļa no mums dzīvos daudzdzīvokļu mājās, kas uzceltas pirms 2000. gada. Uzcelt veco namu vietā jaunus ātri nevaram, tomēr labiekārtot esošos gan ir iespējams. Ekspertu vērtējumā aptuveni 70% no Latvijas daudzdzīvokļu namiem var atjaunot izmaksu efektīvā veidā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv