Kur pazūd ūdens?
Ja tā filosofiski šo jautājumu mēģinām atbildēt, tad loģiskākais spriedums būtu – kādā caurumā... Iespējams, tieši tā šodien var raksturot situāciju, kāda izveidojusies Valmierā virs slūžām pie tiltiņa uz Beātes ielas.
Lejas pusē, kur Dzirnavu ezeriņā, kam abās pusēs glīta promenāde, bet lielākais košums ir strūklaka, viss labā kārtībā. Ūdens līmenis savā vietā, viss, kam šajā gadalaikā jāaug un jāzied, pamazām veras vaļā, priecējot garāmgājējus.
Pavisam citāds, ļoti bēdīgs un pat savā ziņā baigs, paskats ir augšpus slūžām – Karātavu kalniņa pusē. Te ūdens līmenis ir, mazākais, pusmetru zem ierastā, tieši tāpēc sausumā pamatīga abu krastu daļa ar ūdensaugiem, kuri pagaidām vēl zaļi, taču, visticamāk, šeit jau drīz sāksies pūšanas procesi ar visām no tiem izrietošajām sekām. Vienlaikus no Āžkalna puses tekošās upītes straumes daļā parādās jau vairākus simtus kvadrātmetru plašas smilšu mēles, un tas ir tikai loģiski, jo te, pie saliņas, ūdenstilpes dziļums ierasti bijis mazāks nekā slūžu tuvumā pie Beātes ielas. Jebkurā gadījumā šobrīd ir būtiski traucēta šajā ūdenstilpē esošā ekosistēma, kurā, starp citu, ietilpst arī zivis...
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv