Līdz ausīm pagasta vēsturē

Tagad šim hobijam klāt nākusi Ķoņu pagasta vēstures pētīšana. «Esmu izpētījusi visas zudušās mājas, kuru ir vairāk nekā 100, Ķoņu pagastā un ciltskokus, jo 1937. gadā šeit bijušas 186 saimniecības. Pati joprojām dzīvoju Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Edgara Roķa celtajos Kociņos, bet pētīšana sākās ar to, ka no Kara muzeja brauca gatavot sižetu par Ķoņu Lāčplēšiem un nezināja, kā atrast Buķu mājas. Es viņiem tās parādīju, un atklājās, ka pie Buķu mājām notikusi kauja, kurai nākamgad būs 100 gadi, un par Buķu kauju septiņi apbalvoti ar Lāčplēša Kara ordeni. No tā arī sākās – dabūju vecās bildes, sūtīju uz Kara muzeju, tur man labi draugi, viņi šifrē, kas uz tām virsū, kurš kurā kaujā piedalījies, un tagad jau man iekšā tāds azarts, ka kartītes palikušas otrā plānā,» atzīstas Ligita. «Kara muzejs ļoti palīdz, es pētu visas dzimtas no 18. gadsimta pēc dvēseļu revīzijām (tās cariskajā Krievijā bija kā tautas skaitīšanas un tika veiktas, lai iekasētu nodokļus – J. C.) un varu pateikt, kas tajā laikā Ķoņos dzīvojušas, uz kurieni katrs aizceļojis. Man tagad vaicā, vai es varu sastādīt dzimtas kokus, un, tā kā  man par katru dzimtu izveidota sava mape, ja vēl dabūšu bildes, tad varēšu sastādīt ne vien dzimtas koku, bet arī izveidot grāmatu par Ķoņiem. Es tagad skatījos, ka ļoti daudzi pagasti, īpaši Kurzemes pusē, savu vēsturi jau ir apkopojuši un grāmatas izdotas. Lāčplēši man nozīmīgi tāpēc, ka dzīvoju tajā mājā, tas mani tā aizrauj, ka dažkārt smejos – laikam neesmu izvēlējusies pareizo profesiju, jo tagad esmu tā iekšā tajā vēsturē, ka naktis neguļu.»

LIGITA KRIEVIŅA ar vienu no saviem hobijiem – pašdarinātajām apsveikuma kartītēm. Ārijas Romanovskas foto