Maskaviešus nekur nemīl

To uzskatāma izpausme ir sociālos tīklus satracinājusī ksenofobijas – svešinieku/ārzemnieku nīšanas – eksplozija rīdziniekos, jūrmalniekos un pierīdzniekos. Vienā brīdī tika pamanīts: slēgto robežu režīmā te nez kā saviesies pārāk daudz mašīnu ar Krievijas numuriem. (Turklāt bieži vien tās ir arī «pārāk» lielas, dārgas, spodras…) Tātad maskavieši un tiem pielīdzinātie ir bariem vien «ponajehaļi tut» (krievu analogs «velna dzītiem pasaules vazaņķiem»), taču nevis sēž divas nedēļas karantīnā, bet gan bezkaunīgi dauzās pa veikaliem, restorāniem un pludmalēm…
Apgalvojumi, ka tik daudz kaimiņvalsts transportlīdzekļu neesot manīts pat «Jaunā viļņa» laikos, atļaušos iebilst, gan ir tīšs pārspīlējums. Pat «troļļošana» (vai «trollēšana»?). Tolaik kūrortpilsētā «RUS» numurzīmes šķita pilnīgi pašsaprotamas – tad drīzāk daudzi gaudās, ka ir par maz…