Medicīnas un sociālās aprūpes sistēma: kāpēc aiz dokumentu kalna neredzam savus seniorus?

Šī pieeja balstās uz uzskatu, ka cilvēka vajadzības ir daudzšķautņainas un bieži vien veselības aprūpe no profilakses līdz pat rehabilitācijai ir cieši saistīta ar sociālo palīdzību. Tas īpaši svarīgi novecojošās sabiedrībās, kāda ir arī Latvijā – pensionāru īpatsvars 2055. gadā tiek plānots 58%, un ir jādomā, kā efektīvāk risināt augošo vajadzību pēc aprūpes un medicīnas pakalpojumiem.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pašlaik piektdaļa Latvijas iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem, un turpmāk senioru īpatsvars tikai palielināsies. Pēc «Eurostat» demogrāfisko prognožu pieņēmumiem, vīriešu paredzamais mūža ilgums Latvijā 2070. gadā palielināsies līdz 82,5 gadiem, kas ir par 12 gadiem vairāk nekā 2022. gadā prognozētais ilgums. Savukārt sieviešu paredzamais mūža ilgums tādā pašā laika periodā pieaugs no 79,8 līdz 88,4 gadiem. Sabiedrībai novecojot,  jārēķinās ar jauniem veselības un sociālās aprūpes risinājumiem, kas būs nepieciešami – arvien lielākai sabiedrības daļai arvien ilgāku laiku. Ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijā saskaramies ar vietu trūkumu aprūpes rezidencēs, kā arī rindām un finansējuma trūkumu veselības aprūpes sistēmā, ir skaidrs, ka jau tuvākajā laikā nepieciešami sistēmas uzlabojumi.

ŽANETE ILZIŅA.