Lāsma ir ļoti daudz mācījusies — ne tikai dzīvnieku labturību, bet arī felinoloģiju, ģenētiku. Nu šīs zināšanas viņai īpaši noder.
«Tagad man ir reģistrēta meinkūnu audzētava «Tender Talisman», un mūsu kaķenītei jau ir pirmais metiens — pa istabām dipina pieci kaķēni un izskatās, ka mums mājās ir mazi bērni — visur ir mantiņas — «pelītes», stobriņi, visi galdi novākti tukši.»
Kā nonācāt pie lēmuma audzēt tieši meinkūnus?
Kādā šķūnī Jūrmalā pie bezatbildīgiem pavairotājiem tika atrasti 46 bobteili. Tas mani ļoti aizķēra, vēlējos vienu no tiem lielajiem kaķiem paņemt, bet neuzdrošinājos vīram par to pateikt. Kad sadūšojos, vīrs ieteicās, ka mēs paši varētu izaudzināt kādu no lielo šķirņu kaķiem. Vairākus mēnešus interesējāmies, līdz nonācām pie lēmuma par meinkūnu audzēšanu.
Vēl viens no iemesliem, kāpēc nolēmām izveidot audzētavu, bija darbā dzirdēti gadījumi, kā šķirnes kaķēni tiek nopirkti — uz ielas, mašīnā. Tad arī gadās, ka mājās atvestais kaķītis divas nedēļas nenāk ārā no dīvāna apakšas. Tā nevar būt, ja dzīvnieciņš audzis pie cilvēkiem. Ir arī nopirkti vecumam neatbilstoša auguma kaķēni. Vispareizāk būtu aizbraukt pie audzētāja un novērtēt apstākļus, kuros pavairošana notiek. Ja cilvēki nolemj šķirnes dzīvnieku iegādāties, un tas nemaksā lēti, šādai iespējai jābūt. Svarīgi arī kaķēnu vai kucēnu mājās vest jau izpotētu, čipotu, ar ciltsrakstiem, labi audzinātu.
Cik veca bija jūsu kaķenīte, kad viņu atvedāt mājās?
Kaķēni parasti tiek atdoti trīs, trīsarpus mēnešu vecumā. Divu mēnešu vecumā viņi tiek attārpoti, pēc desmit dienām ir pirmā vakcīna pret trakumsērgu un infekcijām, tad iestājas desmit dienu karantīna, kam seko otra vakcīna un atkal desmit dienu karantīna. Laiks vajadzīgs arī, lai kaķu māmiņas mazos ir labi apmācījušas neskrāpēt dīvānus, neplēst tapetes, nenokārtoties, kur nedrīkst. Mēs kaķenīti paņēmām piecos mēnešos, jo dzīvnieki, kas tiek pārdoti audzētavām, tiek paturēti ilgāk, lai viņiem iemācītu mātes instinktus.
SAIMNIECE Lāsma ar skaistulīti Līnu. Foto no personiskā arhīva