Mīlestības darbs prasa nesavtību un pacietību
Pirms gadsimtiem pieradinot savvaļas iemītniekus un padarot tos par mājdzīvniekiem, cilvēce par tiem uzņēmusies atbildību. Viņi joprojām ik solī ir mums blakus. Bet vai mēs savu atbildību neesam aizmirsuši? Dzīvnieki paliek bez mājām, atkal kļūst par mežoņiem un dzīvo, kā prot, – veido kolonijas, cieš badu, līdz asinīm cīnās par kumosu, slimo, pārnēsā slimības. Un kādam tā atbildība ir jāuzņemas, jo esam taču vienota sabiedrība – cilvēki un dzīvnieki. Par laimi ne visi ir vienaldzīgi.
Pieļauju, ka mazsalaciete BAIBA MIROŠŅIČENKO ir viena no nedaudzajiem, kuru rūpes par bezsaimnieka kaķiem un to koloniju ierobežošanu ir pamanītas un atbalstītas. Konkursa «Mazsalacas novada Gada cilvēks 2019» nominācijā «Gada brīvprātīgais» viņa godināta par darbu sabiedrības labā.
Baiba stāsta: «Pagājušajā gadā uzrakstījām iesniegumu pašvaldības domei par līdzekļu piešķiršanu kaķu sterilizācijai un saņēmām atbalstu, par ko esmu ļoti pateicīga. Mēs noķeram kaķus, iesaistoties arī pašvaldības policijai, kas apzina kaķu kolonijas, dod apstiprinājumu, ka drīkst kaķus ķert. Tad sazināmies ar veterinārārstu, braucam uz koloniju, ķeram kaķus, aizvedam uz klīniku, norādot, no kuras ielas tie paņemti, tad atbrauc pašvaldības policija un to visu apstiprina, un vetārsts visus dokumentus iesniedz domē, kas atmaksā iztērētos līdzekļus. Šo atbalstu varam saņemt jebkurā brīdī.
BAIBA MIROŠŅIČENKO ar izglābto trīskrāsu kaķenīti, kuru ar jau beigtiem kaķēniem vēderā Baiba nogādāja pie veterinārārsta. Kaķene pēc operācijas tā arī neatgriezās pie saimnieces, bet palika glābējas veikaliņā. Ārijas Romanovskas foto
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv