Neatrisinātais centralizācijas jautājums
Šā gada trešajā ceturksnī Latvija, atbilstīgi Eiropas Savienības (ES) statistikas dienesta Eurostat datiem, bija vienīgā valsts apvienotajā Eiropā, kuras iekšzemes kopprodukts (IKP) minētajā laika posmā, salīdzinot ar tādu pašu laiku gadu iepriekš, samazinājies – par 0,4%.
Taisnīguma labad gan jāpiebilst, ka dažu valstu, tajā skaitā Igaunijas, analogi dati Eurostat rīcībā vēl nav nonākuši, tomēr Latvijas gadījumā tas nav nekāds mierinājums.
Protams, samazinājums nav īpaši liels, un arī 2022. gadu kopumā acīmredzami izdosies noslēgt ar pozitīvu rādītāju. Tieši tāpat pastāv virkne objektīvu cēloņu šādai situācijai, kurus Latvija ietekmēt nav spējīga, un attiecīgi vismaz šeit, uz vietas, arī nav neviena, kuru varētu kā īpaši vainot par neizdarību. Nevar arī teikt, ka ceturkšņa IKP kritums būtu kas īpaši negaidīts, tomēr gluži vai neviļus rodas jautājums – kamdēļ atkal tieši Latvija, jo iepriekšējā pieredze liecina, ka mūsu valsts dažādu krīžu laikos izrādās viena no vairāk cietušajām apvienotajā Eiropā.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv