Tradīcija Jēkabu dienā kopā aicināt rudzu maizes cepējus Amatas novadā aizsākās pirms divdesmit gadiem, kad Gaujas nacionālā parka saime un pašvaldība prātoja, ka jābūt kādam notikumam, ko varētu piesaistīt Āraišu vējdzirnavām. Tā radās doma par graudiem, miltiem un maizi, un pavisam vienkārši sākts notikums auga augumā. Droši var teikt, ka šogad Maizes dienas apmeklēja vairāki simti interesentu un pats centrālais notikums arī bagātināts ar virkni pasākumu, kas patīk lieliem un maziem.
Ģimenes kopā varēja izstaigāt «Kukulīša taku», piedalīties miltu malšanā, mīklas mīcīšanā, klaipiņa formēšanā un likšanā krāsnī, lai cepas.
No pļavu zālēm tika austi paklāji, tika darināti darba rīki. Pie pašām dzirnavām neviena acu skatam garām nepaslīdēja balti klāts svētku galds, un pie tā savu cepumu rādīja un ļāva garšot daudzas vietējās saimnieces, liekot noprast, ka rudzu maize ir galdā un godā ceļama.
ĀRAIŠU VĒJDZIRNAVAS ir viena no Gaujas Nacionālā parka krāšņākajām kultūrvēstures rotām. Šīs ir Latvijā vecākās holandiešu tipa vējdzirnavas, kā arī vienīgās vējdzirnavas, kam atjaunoti spārni un darbināmi dzirnavu mehānismi, kurās joprojām var malt un iepazīt latviskās maizes tradīcijas.