Kāpēc nolēmi kļūt par jogas pasniedzēju?
Pirms septiņiem vai astoņiem gadiem uz pusgadu pārcēlos uz dzīvi Taizemē. Regulāri sportoju, katru dienu gāju uz sporta zāli un arī skriet. Pavīdēja iespēja par jogu uz jumta saullēktā, bet es nekad nepamodos (smejas). Kad atlidoju atpakaļ uz Latviju, man vēl joprojām galvā bija doma, ka man ir jāaiziet uz jogas nodarbību. Pēc pirmās nodarbības es sāku iet divas reizes dienā, pirms un pēc darba birojā. Es nevarēju iedomāties citādāku savas dienas sākumu vai nobeigumu.
Es izmēģināju visus jogas stilus, visas Rīgas jogas studijas un jogas pasniedzējus. Man liekas, ka biju apnikusi jau tiem pasniedzējiem, jo es nācu katru dienu (smejas). Sapratu, ka man nodarbībās ir garlaicīgi un ka man vairs nepiedāvā to, ko man vajadzētu. Aizgāju uz grūtnieču jogu (smejas), jo man vairs nebija uz ko iet. Es biju izmēģinājusi visu. Man likās, ka visas nodarbības kļūst pilnīgi vienādas. Tās bija vienīgās nodarbības, uz kurām es vēl nebiju bijusi. Grūtnieču jogā meditācijas laikā man atnāca doma, ka man ir jābrauc uz Indiju. Man Indija nebija starp ceļojuma galamērķiem, un es to domu «atstāju». Pēc kāda laika atkal iekļuvu grūtnieču jogā (smejas), un atkal notika tas pats, meditācijas laikā man atkal atnāca tā doma, ka jābrauc uz Indiju, un tā doma mani «nepameta».
KRISTĪNE JOSHI. Foto no privātā arhīva