Lietuvas NVO “Pārtikas banka” direktors Simons Gurevičs dalījās pieredzē par pārtikas glābšanas un atbalsta sistēmu Lietuvā.
Viņš pastāstīja, ka katru gadu Lietuvā tiek izšķērdētas aptuveni 400 000 tonnas pārtikas. No tām 240 000 tonnas mājsaimniecībās, 160 000 tonnas ir uzņēmumu tirdzniecības un citu avotu radītie pārpalikumi. Vienlaikus Lietuvā ir ap 400 000 cilvēku, kuri cieš no pārtikas trūkuma. Tas nozīmē, ka vienā valstī vienlaikus pastāv gan pārtikas pārpalikumi, gan cilvēki, kuriem šī pārtika ir vitāli nepieciešama.
“Pārtikas bankas” risinājums ir šāds: pārtika tiek paņemta no vietām, kur tā būtu izmesta, un nodota cilvēkiem, kuriem tā nepieciešama. Sistēma darbojas pēc principa “veikals bez naudas” – cilvēki paši var izvēlēties, ko vēlas saņemt, tā samazinot risku, ka produkts paliek neizmantots. Lai izvairītos no rindām, pārtikas saņēmēji saņem īsziņu ar precīzu laiku, kad ierasties. Katru nedēļu šādā veidā tiek nodrošināti 232 000 cilvēku visā Lietuvā. Šis modelis ir vienlaikus sociāls un videi draudzīgs – palīdz cilvēkiem un samazina atkritumu radīto slogu nākamajām paaudzēm. Kā uzsver S. Gurevičs: “Pārtika ir pārāk vērtīga, lai to izmestu. Labāk pabarot cilvēkus, nevis atkritumu tvertnes.”
Pieredzē dalījās arī trīs bērnu mamma Milda Petkevičiene-Dečkuviene, kura dzīvo Lietuvā, Švenčoņu rajonā.
Divi vecākie viņas dēli mācās Švenčonēļu Karaļa Mindauga ģimnāzijā, bet jaunākais apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi. Par ēdināšanas ieradumiem skolās viņa stāsta, ka ģimnāzijā par ēdināšanu maksā bērnu vecāki, pusdienas pašvaldība apmaksā tikai bērniem no maznodrošinātajām ģimenēm. Attiecīgi skolēni paši izvēlas no tajā dienā esošā pusdienu piedāvājuma. Milda priecājas, ka ēdiens ir patiešām ļoti garšīgs, bērni, kā jau mūžam izsalkušie pusaudži, apēdot visu līdz pēdējai kripatai. Savukārt bērnudārzā ēdiens tiek pasniegts porcijās.
Protams, pārtikas atkritumu problēma ir aktuāla arī Lietuvā, tāpēc tiek domāts, kā to risināt. Milda ieminējās, ka nupat notikušajos jauniešu pasākumos kā viena no idejām, kā mazināt pārtikas atkritumus, bija skolu ēdnīcās savākt kafijas biezumus un tos izmantot kā mēslojumu puķudobēm u.tml.
Šie divi pasākumi Švenčonēļu pilsētas jauniešiem notika nupat martā projektā “Iniciatīvu ceļš: no idejas līdz pārmaiņām”, kura laikā jaunieši ilgtspējības tēmu pētīja ne tikai teorētiski, bet arī diskutējot par to, veicot praktiskus uzdevumus, darbojoties radoši un sasaistot izskanējušās idejas ar savu personīgo dzīvi un ikdienas ieradumiem.
Pasākumā “Ilgtspējīgs dzīvesveids: kas slēpjas aiz “eco”? No patēriņa līdz aprites ekonomikai” jaunieši iedziļinājās patēriņa kultūrā, aprites ekonomikas principos un mācījās atpazīt, kad “ilgtspēja” kļūst tikai par reklāmas etiķeti. Tāpat tika aplūkoti tā sauktie 6R noteikumi. Šo noteikumu nosaukums nāk no angļu valodas un ir attiecināms uz atkritumu apsaimniekošanas principiem, akcentējot resursu taupīšanu un ilgtspēju, samazinot ietekmi uz vidi.
Savukārt pasākumā “Ilgstspējīga mājsaimniecība un mana ilgtspējības karte” jaunieši analizēja savus ikdienas ieradumus – no pārtikas izšķērdēšanas un atkritumu mazināšanas līdz enerģijas, ūdens taupīšanai un apzinātākām izvēlēm, piemēram, iepērkoties. Pasākuma noslēgumā katrs veidoja personīgo ilgtspējības karti – vienkāršu, reālu plānu, kā maziem solīšiem radīt iespējami lielākas pārmaiņas.
Tieši vienkāršība būtu tā lieta, ko derētu uzsvērt, mudinot cilvēkus radīt pārmaiņas pasaulē, sākot ar sevi. Arī viens solis, viena apzināta izvēle ir vairāk nekā neviena. Ilgtspējība nav meklējama perfekcionismā, bet gan šķietami maznozīmīgos ikdienas lēmumos. Mēs katrs varam būt tas piliens, kurš izgrauž citu ceļu klintī.
Foto: Trīs bērnu mamma Milda Petkevičiene-Dečkuviene padalās ar savu pieredzi jaunās paaudzes skološanā, veidojot izpratni par to, ka mūsu pašu atbildība ir pārtikas ražošana un arī patēriņa kultūra, jādomā ilgtspējīgi un jāatceras, ka pārmaiņas nenāk viegli.
PADOMS
6R noteikumi
Rethink – pārdomā jeb izvērtē, vai pirkums un konkrētā lieta patiešām ir nepieciešama.
Refuse – atsakies no lietām, bez kurām var iztikt un kas kaitē dabai, piemēram, vienreizlietojamiem traukiem u.tml.
Reduce – samazini jeb patērē mazāk resursu un pērc mazāk lietu.
Reuse – lieto atkārtoti jeb izmanto priekšmetus vairākkārt, ja iespējams, atrodot tiem jaunu lietojumu.
Repair – salabo lietas, nevis pērc jaunas.
Recycle – šķiro atkritumus, lai tos varētu pārstrādāt jaunās lietās.
Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu. Par publikācijas saturu atbild SIA “Kurzemes Vārds”.