Pasauli maina īsti varoņi

«Karš! Sācies karš!» miljoniem ziņu torīt pirms gada pārskrēja pāri Ukrainai. Māte meitai, tēvs dēlam, brālis māsai lika noticēt neticamajam. Bombardē Kijivu, Harkivu, Čerņihivu, Mariupoli, Nikopoli, Hersonu, un īsta elle jau sākusies Hostameļā. Acumirklīgi cilvēku dzīves apmeta kūleni. Palikt vai bēgt?  Ja palikt, tad kur, ja bēgt, tad kurp? Un tomēr dažu stundu laikā robežai tuvajās lielpilsētās esot izpirktas visas sabiedriskā transporta biļetes, dažu stundu laikā izveidojās sastrēgumi uz lielajām šosejām, kas veda laukā no metropolēm. Izmisums, neziņa. Tu nevari būt gatavs karam. Ja atceramies, tad tolaik mūs stāsti par 72 stundu drošības somu dzina tādā pašā izmisumā, jo pēkšņi šajā kara laukā ieraudzījām sevi. Kurp ar bērniem ziemas vidū? Ziņas par pirmajiem iedzīvotāju upuriem, ievainotajiem tikpat ātri parādījās sociālajās vietnēs, tu skaties un domā: ir īsta ziņa vai viltojums? Nevar būt, ka meitas acu priekšā nošauj māti. Nevis apmaldījusies lode, bet, acīs skatoties, krūtīs iešauta...