Neapnikusi liku skaņuplatei griezties atkal un atkal, īpaši piedziedājums apbūra ar savu saulaino, bet smeldzīgo noskaņu: «Austrālij, Austrālij, dienvidzeme tālā, vienmēr man paliks tā jaukā atmiņā.» Biju pārliecināta, ka Austrālija, par kuru dziedāja ar sajūsmu un ilgām, ir pasakaina un tieši tāpēc neaizsniedzama zeme. Vai es varēju iedomāties, ka reiz tur nokļūšu un, piebalsojot Ilmāram Dzenim, vienkāršajos dziesmas vārdos būs jau manis pašas pieredze! Es nezināju, ka savām acīm redzēšu un piedzīvošu tās brīnumus un citādību – debesskrāpju harmoniju un savvaļas laukus, karstus saullēktus un teiksmainas naktis, laimīgus cilvēkus labklājīgā valstī, kuru nav postījis karš, dabas neticami krāšņo pārbagātību un Klusā okeāna varenību… Zemeslode viena, tomēr Austrālija ir kā cita pasaule.
Tradicionālā Brisbenas panorāma.