Tā tikai šķiet, ka pasaules apceļošanai vispirms vajag naudu, lielu naudu, un pārējais notiks pats no sevis – ceļš tavā priekšā izklāsies kā galds un notiks visādi brīnumi. Vispirms vajag vēlmi, zinātkāri, drosmi, apņemšanos un skaidru mērķi.
Vislabāk to zina rūjieniete INDRA PUĶĪTE, kas daudzreiz jau ir bijusi gan tai pašā Zemeslodes malā, uz kuras sēdējusi, kājas šūpodama, kāpusi kalnos un sasniegusi virsotnes, kas ir bijis pats iekārojamākais mērķis Indras ceļojumiem, gan izstaigājusi svešas, tālas zemes, gan arī tuvējos novadus un pārrobežas kaimiņvalstis. Ceļojusi viena un kompānijā, devusies ceļā gan pēc citu izstrādāta maršruta, gan arī pati tos plānojusi. Indra ir arī laba stāstniece un labprāt dalās gūtajās atziņās un piedzīvotajā.
«Sen jau neceļoju, lai tikai ieraudzītu ko jaunu,» saka Indra. «Ko gan tādu šajā pasaulē vēl var ieraudzīt? Upe kā upe, ūdenskritums kā ūdenskritums un ala kā ala! Mani vairāk interesē sajūtas, ko var noķert, nejauši satiktie cilvēki, negaidīti notikumi, lai arī reizēm ne tik pozitīvi. Patīk plānot, jo tad jau esmu tikpat kā ceļā.
HĪJUMĀ SALAS PLUDMALE. Foto no Indras Puķītes personiskā arhīva