Audēju namiņš atrodas skaistā vietā – priekšpusē ir arka, aiz namiņa dīķis ar ūdensrozēm un guļbūves klēts, kā arī Mākslinieku šķūnis, kurā šobrīd stāv visi rokdarbi – gan zeķes, gan lakati, gan pītie grozi un daudz kas cits. Inese uzsver, ka šeit ir iespējams katram izpausties tā, kā vēlas – gan adot, gan tamborējot, pērļojot, izšujot, aužot un pinot. Amatniecības prasmes šejieniešiem jau ir kā iedzimtas: Mākslinieku šķūnī ir redzami jaunas meitenes Meldras pērļu kronīši, un viņas mamma nodarbojas ar aušanu.
TLMS «Staicele» dalībnieki auž krāšņas etnogrāfiska raksta segas, trinītī un dreļļos, auž pelēkbalti vizošus linu dvieļus, lielos lakatus, lupatu tepiķus, šalles, pirts dvieļus, dabas materiālu sedziņas, sienas segas un daudz ko citu. Aužot tiek izmantoti dabas materiāli – niedres, posmainās un bezposmainās smilgas, kosas un vilkuvāles. Šobrīd vēl arī auž pirts deķīšus, kuriem ir pamatā bērza zari.
Inese Timermane par to, kā Staicelē sākās aušana: «1957. gadā tika nodibināts lietišķās mākslas pulciņš, kur gan no tuvākām, gan tālākām mājām sanāca kopā sievas ar domu, ka ar rokdarbiem var nodarboties ne tikai savā mājā, bet arī kopā esot. 1973. gadā tika iegūts Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukums. Pamatā kopā nāca audēji. 70. gadu beigās, 80. gadu sākumā, kad Staiceles papīrfabrika vēl darbojās, bija daudz strādnieku, līdz ar to arī audēju pulciņā bija kādi 70 cilvēki. Nāca arī vīri, bet pamatā tās bija sievietes. Arī tagad šeit nāk meitenes un sievietes, puišus vairāk futbols interesē. Ja skaita, – tagad ir kādas 10 –12 aktīvas audējas, kas arī mūsdienās turpina aust, zināšanas ir pārņemtas arī no audējām, kas jau ir viņsaulē. Tā zināšanas tiek nodotas no paaudzes paaudzē.
INESE TIMERMANE rāda Saules dārza arku. Alekseja Koziņeca foto