Šo materiālu «Liesma» atrada interneta medijā ekhokavkaza.com. Tas publicēts 13. maijā. Cilvēki, kas seko līdzi kara notikumiem, zinās, ka notikušas pārmaiņas – no «Azovstaļ» evakuēti civiliedzīvotāji un daļa no Ukrainas sargiem, arī «Azov» kaujinieki. Rūpnīca ir izpostīta, bet intervijā paustais joprojām aktuāls.
Ko rūpnīca nozīmēja pilsētai pirms Krievijas militārā iebrukuma?
Kombināts «Azovstaļ» vēsturiski ir bijusi pati jaudīgākā melnās metalurģijas rūpniecības vienība Ukrainā. Mēs ražojām no 6 līdz 7 miljoniem tonnu tērauda gadā. Bijām vienīgais dzelzceļa sliežu ražotājs, kas padomju laikos nodrošināja ar savu produkciju visu Padomju Savienības Eiropas daļu līdz pat Urāliem. Ukrainas neatkarības laikā bijām vienīgie, kas ražoja visas tērauda markas militārās aizsardzības vajadzībām: bruņas tankiem, bruņumašīnām un citiem militārajiem objektiem. Mums ražošanā bija ļoti plašs produktu spektrs: 800 unikālie tērauda izstrādājumi un vēl aptuveni 4500, ko varējām ražot pēc klasifikatora, piešķirot katrai markai nepieciešamās īpašības. Ražojām tēraudu gan loksnēs, gan šūnveida – ogļrakšanas rūpniecības vajadzībām, celtniekiem – cauruļu sagataves. Visu, izņemot armatūru, teiksim tā. «Azovstaļ» bija viena no divām lielām rūpnīcām Mariupolē. Mums blakus atradās «Iļjiča» kombināts, arī liels un slavens uzņēmums.
SKATS UZ RŪPNĪCU pāri Kaļmiusai. Tā ir upe, kas kādu brīdi «Azovstaļ» sargāja no ienaidnieka iebrukuma teritorijā. Rūpnīca ar pilnu jaudu strādāja vēl 24. februārī. Tagad tā, tāpat kā Mariupole, izpostīta. Foto no wikipedia.com