Zīmīgi, ka ieceri prezentēja nevis SIA Vidzemes krematorija īpašnieks (caur abām viņam piederošajām firmām PTX un SIA OZIR, katrai 50% daļu jaunajā SIA Vidzemes krematorija) Jānis Lecis, bet gan šī uzņēmuma, kā pats to apstiprināja, darbinieks Edmunds Litiņš. Uzmanīgākie Valmieras notikumu vērotāji noteikti atcerēsies, ka tieši viņš bija galvenais lietu bīdītājs arī pirmajā krematorijas projektā, ko teritorijā uz Valmieras pilsētas un Kocēnu novada robežas savulaik realizēja blakus Kocēnu kapiem. Toreiz šīs dārgās tehnoloģijas finansējums Valmierā ienāca no ārpuses, un pavisam drīz šī specifiskā biznesa saimniekiem uzņēmumā SIA Apbedīšanas nams – krematorija Litiņa kunga turpmākie pakalpojumi izrādījās nevajadzīgi…
Kaut nedaudz bikli no SIA Insp.Arch runasvīra puses, taču kopumā paša krematorijas projekta prezentācija pagāja pozitīvā gaisotnē. Dažas klātesošās kundzes patiesi priecājās par triju apvienotu funkcionālo bloku – atvadu zāles 60 un 30 vietām katrā pusē, pa visu ofisa un sēru piederumu veikala daļa – vizuālo tēlu, tā īsti nevarēja piesieties arī par paredzēto 21 (tostarp 2 invalīdiem) auto stāvvietu, norobežojošo trīsmetrīgu tūju stādījumu un vispār ekoloģiju, jo neviena no ekspertīzēm striktu veto otrajai krematorijai nepilna kvadrātkilometra platībā vienas pilsētas, Valmieras, robežās nebija paģērējusi… Tai pašā laikā itin loģiski bija argumenti par satiksmes drošību objekta teritorijai pieguļošajā Somu ielas posmā, kā arī norādījumi uz apkārtējo vēl brīvo zemes gabalu vērtības krišanos un apkārtējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes izmaiņu ne jau uz pozitīvo pusi. Lai cik liela demagoģija par ieceres jauko gaisotni un nekaitīgumu trešdienas vakarā zālē – sanāksmes laikā un arī pēc – izskanēja no dažu dāmu mutes, krematorija jau nu nebūs tā vieta, kurai blakus dzīvot vai arī kādu biznesu izvērst Valmierā par varītēm rausies i fiziskas, i juridiskas personas…
Jautājumu Litiņa kungam bija daudz, taču jau drīz vaicātāji saprata, ka viņa pilnvaras kaut ko reālu pastāstīt par otrās krematorijas iespējamo ienākšanu Valmierā jau a priori minimizētas līdz dežūrfrāzēm, ka tas ir bizness, kurā viņa otrā bīdītā krematorija noteikti piedāvās labāku cenu par viņa pirmo Valmierā iebīdīto. Acīmredzot arī šoreiz Litiņa kungam šajā biznesa projektā atvēlēts vien pārmijnieka statuss. Tā nu jautājumu krustugunīs nonāca Valmieras pašvaldības būvvaldes vadītāja Jolanta Brūniņa un domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums. Jāteic, ka abiem grūti atbildēs nācās sabalansēt savu, iespējams, privāti atšķirīgo viedokli ar amatam un likuma burtam atbilstošo neitrāli daudzsološo, taču kopumā tas abiem izdevās.
BŪVES IECERE. Publicitātes materiāls