«Redziet, nu jau viņas smaida! Viņas ilgojas pēc mājām, bet pamazām sajūt, ka ir drošībā,» saka Valmieras Sv. Sīmaņa draudzes cilvēki, kuri plašā angārā Veides ielā ierīkojuši palīdzības telpu, kur ukraiņu mammas, bērni un lielāki puiši sportisti var droši meklēt sev visu nepieciešamo.
Pirmdienas pievakarē «Liesmai» bija iespēja ar karu piedzīvojušajām sievietēm aprunāties.
«Bijām četras dienas bumbu patvertnē Kijevā. Man ir viens dēls, viņam 11 gadi. Kad sociālajos tīklos izlasījām uzaicinājumu, iespēju doties uz Latviju, mēs stundas laikā paņēmām to, kas bija pa rokai, un devāmies ceļā. Trīs diennaktis pagāja ceļā līdz Polijai. Uz ceļiem ir posteņi, Ukrainas armija pārbauda, vai nav ieroči transportā, kas brauc. Kad redz sievietes un bērnus, tad palaiž ātrāk, bet vienalga ceļš ir garš, jo mūsu Ukraina ir liela. Mums ļoti paveicās, jo tad, kad nonācām Ļvivā, pēc 10 minūtēm tikām vilcienā. Ir cilvēki, kas ļoti ilgi gaida arī uz vilcienu,» stāstīja Jūlija Korža. Viņas dēls ir hokeja komandā. Iepriekšējā «Liesmas» numurā jau rakstījām, ka Ukrainas jauno hokejistu ceļu līdz Latvijai rosināja un arī atbalstīja Saeimas deputāts Romāns Naudiņš, bet jaunajiem basketbolistiem palīdz Ukrainas basketbola izlases treneris Ainārs Bagatskis.
Šie sportiskie jaunieši tagad mājas atraduši Valmierā. Viņi vēlas turpināt aktīvi sportot, un visi viņi cer, ka šīs būs pagaidu mājas.
PATEICĪGAS PAR ATBALSTU ir Ukrainas sievietes, kas tikai dažas dienas pavadījušas Valmierā. Ziedojumu centros viņas izvēlas jaunu drēbju kārtu un apavus saviem bērniem. Vietējiem viņas saka paldies par katru iepriecinājumu – ziediem, siltiem pīrāgiem – viņu tagadējā mājvietā. I. Kalniņas foto