LGBT (nezinātājiem – zināšanai: lesbietes, geji, biseksuāļi, transseksuāļi) kopienai un LGBT ideologiem savējo un draugu netrūkst. Gan vieni, gan otri lielā mērā ir okupējuši soctīklus, portālus un arī vairākus plašsaziņas līdzekļus, un naudas viņiem netrūkst. Viņu mērķis ir skaidrs – Satversmes un Civillikuma pārrakstīšana, novājinot un sadragājot latviešu sabiedrības pamatvērtības – laulību, ģimeni, vecākus. Man tas nav nekas jauns un neparasts. Kaut kas jauns un kaut kas neparasts man ir šī pirmā viņu vēsts nonākšana ST un – secīgi, jau ar ST svētību – šīs vēsts tālākdošanās sabiedrībā un, protams, uz Saeimu.
ST 2020. gada 12. novembra spriedums ir taisīts, izskatot konstitucionālo sūdzību «Par Darba likuma 155. panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 110. panta pirmajam teikumam», un ir parādījis ST pavisam jaunā, neierastā gaismā. Līdz tam ST uztvēru kā sargsuni, kurš sargā Latvijas tautu no aplamas likumdevēja un izpildvaras rīcības, tostarp tādos gadījumos, kad vispārējās jurisdikcijas tiesas nav novērsušas indivīda pamattiesību aizskārumu un ar kura iejaukšanos Latvijas likumi tiek atzīti par neatbilstošiem Satversmei. Pamattiesības ir nepieciešamas cilvēka pamatvajadzību nodrošināšanai, cienīgai eksistencei un sabiedrības pastāvēšanai. Bez pamattiesībām, kuras aptver, piemēram, tiesības uz nodarbošanos, īpašumu, taisnīgu tiesu u.c., indivīda eksistence būtu apdraudēta.