«Kad sāku strādāt, bija iecirkņi, arī lauku iecirkņi, un man sanāca vairāk satikt Kauguru, Brenguļu cilvēkus un viņu ģimenes. Iesāku gan Mazsalacā, bet tur pastrādāju īsu brīdi. Nezinu, vai tas tāpēc, bet joprojām arī «Liesmiņā» meklēju rakstīto par laukiem, par lauku cilvēkiem, par gados jaunajiem, kas ienāk no pilsētām un vēlas laukos dzīvot. Šie gabali avīzē man vienmēr bijuši dūšas uztaisīšanai,» tā Ausmas kundze, piebilstot, ka joprojām ar prieku atceras savu darba mūžu, satiktos cilvēkus, kas ārstēti, ar kuriem parunāts.
«Daudzi no viņiem ir manā sirdī. Kaut salīkuši savās vecumdienās, bet vienmēr stipri un gaiši. Viņi gaidīja savu ārstu uz lieveņa durvīm, un man bija prieks pie viņiem iet.
PALDIES PAR UZTICĒŠANOS avīzes redakcijas kolektīvs saka Ausmai Vītolai, kura «Liesmu» abonē un lasa gadiem ilgi. Ārijas Romanovskas foto