Zem pīlādžu kuplajiem zariem
Kad intervijai norunātajā laikā ierodamies Sēļu centrā pie daudzdzīvokļu mājām, Benita mūs laipni sagaida un aicina doties uz zaļo zonu starp abām mājām. Tur – kaut kas neredzēts: varenu pīlādžu lapenīte. Koki prāvā aplī esot sastādīti pirms gadiem divdesmit, tādēļ ogu ķekariem pilnie, kuplie zari tagad veido tādu kā jumtu. Zaļajā istabā – pamatīgi koka bluķi sēdēšanai un galdam. Izsakām komplimentus par neparasto atpūtas vietu. Izrādās, Benita ir daudzstāvu ēkas pārvaldniece, tādēļ zina: «Viss pašu stādīts, kopts un atbildīgi izmantots. Ir noruna, ka, svētkus svinot, grilu kurot, par kārtību kopējā atpūtas vietā jāgādā katram pašam. Cilvēki novērtē, ka, iznākot aiz mājas stūra, ir tik skaista vieta pasēdēšanai ēnā.»
Benitai jautājam, cik ilgi viņa ir piederīga šai vietai. «Esmu madoniete no Praulienas. Jelgavā neklātienē izmācījos par dārznieci, agronomi. Piecus gadus nostrādāju Kocēnos dārzniecībā. Tad pirms gandrīz trīsdesmit gadiem viens no vīra kursa biedriem aicināja vairākus speciālistus pie sevis darbā uz kolhozu «Ziemeļi». Tā arī šeit ieradāmies. Mūsu ģimenē ir trīs dēli un viena meita. Jaunākais bērns dzima 1990. gadā. Kad laukos sākās lielās pārmaiņas un jukas, paliku bez darba. Ģimenei ar maziem bērniem tas bija nopietns pārbaudījums un smags laiks.»
DAŽĀDĪBA. Meistare Benita rāda kādu no savām vismazākajām ādas kārbiņām un kādu krietni prāvāku – pasūtījumam tikko izgatavotu kārbu. Jāņa Līgata foto