No pilsētas uz laukiem
Uz «Grantskalniem» ģimene pārcēlusies pamazām. Pavisam, kad jau labu laiku braukājuši no Valmieras un Kocēnu pagastu, kur bija kopjama slima vecmāmiņa.
Īpašums ir no 1926. gada, tātad drīz mājai būs simts. Pārnākot uz «Grantskalniem», domājuši ka guļbūve būs jānojauc, jo tā varētu būt stipri bojāta. Izrādījies, ka koka daļas ir labi saglabājušās, nolēmuši māju iekonservēt, īpašo smaržu atstājot neskartu. Arī krāsns un plīts joprojām darbojas un ļoti labi uzturot siltumu.
Dzīve laukos sākusies aktīvi. Strādīgā ģimenīte rosījās gan laukā, gan pie plīts. Ar laiku pienākumi tika stingri sadalīti, pielāgojot tos katra patikšanai. Iegājies, ka ikviens gatavo ko savu, piemēram, Alīna un tētis Modris ir uz gaļām, bet Melānija un mamma Solvita – uz kūkām. Melānija dārzā stāda, un viss viņai labi izaug, bet māsai Alīnai patīk ravēt. Parasti gan ravēšanā vienlaikus metas visas trīs, un divās dienās dārzs ir no nezālēm tīrs.
PAŠPIETIEKAMĀ «GRANTSKALNU» ĢIMENE (no kreisās): Melānija Kitnere, Agris Rogainis, Alīna Kitnere, Modris Kitners un Solvita Pazāne. Ārijas Romanovskas foto