«Šogad Kocēnos notika seminārs par putnkopību. Zāle bija pilna. Tātad interese par šo nozari ir, bet lielākā daļa apmeklētāju tomēr bija tā saucamie mazie audzētāji, kas mājputnus, galvenokārt vistas, turēt izvēlas savas ģimenes un tuvāko draugu patēriņam. Tikai daži izteica domu, ka putnkopību varbūt varētu attīstīt kā lauku uzņēmējdarbību. Daļu no tā atbaida fakts, ka arī šī lauksaimniecības nozare diemžēl nesola ātru un vieglu rezultātu. Ir lietas, ko nevar laikus prognozēt, jo pati dzīve izdara savas korekcijas.
Tā tas notika arī mūsmājās. Saimniecības pamatnozare, kā zināms, ir šķirnes trušu audzēšana. Jau vairākus gadus paralēli turējām arī vistas, tītarus, fazānus. Šogad nolēmām piepulcināt arī pīles un zosis. Mūsu ģimenē priekšroku dod pīļu, nevis vistu olām. Pīles (dējēju šķirne!) arī dēj ražīgāk nekā vistas. Tas priecē un reizē arī rada bažas, jo daudziem nezin kādēļ tomēr ir aizspriedumi pret pīļu olām. Zosis audzē galvenokārt gaļai, jo spalvas un dūnas diemžēl nevienam vairs nevajag. Tagad pārsvarā pagalvī liek sintētiskos spilvenus. Zosis izdēj tikai dažas olas gadā, tāpēc olu dēļ tās nav vērts turēt. Lai zosis audzēt gaļai vien būtu izdevīgi, tas jādara lielos apjomos. Arī es šovasar nolēmu izaudzēt vairākas zosis. Kamēr tās bija mazas, problēmu nebija. Tās pat labi nosargāja mājputnu ganāmpulku no vanaga sirojumiem. Kad zosis pieauga, kļuva patstāvīgas un… ar raksturu. Nesadzīvoja vairs ar vistām, darīja tām pāri, tādēļ nācās nošķirt, turēt atsevišķi. Tapa lēmums: mūsmājās būs pīles, vistas, tītari un citi mājputni, bet zosis — varbūt tikai kāds pārītis.
KLĀT MĀRTIŅDIENA! Tik sniegoti balta tā ilgi nav bijusi. Šai dienai mūsu tautas ticējumos un paražās kopš senseniem laikiem ierādīta nozīmīga vieta. Meklējot Liesmas Mārtiņdienas pirmās lapas foto, nonācām pie Ingunas Valdmanes Kocēnu novada Dikļu pagasta «Mežiņos», kur ir ne tikai šķirnes trušu audzētava, bet arī visai prāvs mājputnu ganāmpulks. Bija gan ko fotografēt, gan arī uzklausījām Mārtiņdienai atbilstošu stāstu par vistām, pīlēm un zosīm. To lasiet laikraksta 3. lappusē. Jāņa Līgata foto