Ģimene Kocēnos ir ienācēja, taču novadā aizvadītajos vienpadsmit gados iedzīvojusies un kļuvusi par īstenu jaunās dzīvesvietas patriotu.
«Vispirms pārvācāmies uz Valmieru, tad meitai vajadzēja bērnudārzu, un izvēlējāmies Kocēnu dārziņu, kur pašā sākumā sastapāmies ar patīkamu attieksmi. Nepagāja ne ilgs laiks, kad uz to pusi sākām skatīties arī, domājot par dzīvesvietu un skolu bērniem. Mani ne tik daudz interesēja valsts noteiktie standarti, kā tas, lai skola būtu mīļāka, draudzīgāka, lai atmosfēra tajā brīvāka. Protams, lai vienlaikus tiek īstenota izglītības programma. Man šī skola Kocēnos likās zelta vidusceļš,» izvēli pamato Agnese. «Mani tiešām interesē, ko bērni dara vietā, kur tiek pavadīta dienas lielākā daļa, tāpēc jau pašā sākumā piekritu darboties vecāku domē.»
Pelšu meita Vendija tagad mācās augstskolā, bet dēls Ēriks — Kocēnu skolas sestajā klasē.
Joprojām aktīvi darbojaties skolas vecāku domē — tagad jau kā domes priekšsēdētāja. Par vienu no būtiskākajiem domes pēdējā laika veikumiem droši vien uzskatāma skolas formu ieviešana?
Jā, šogad to paveicām. Pie formu ieviešanas strādāja visa vecāku dome, arī direktors palīdzēja. Pieredzē dalījās un piegādātāju ieteica Valmieras sākumskola.
Patiesībā sarunas par formu ieviešanu bija sākušās jau pirmskrīzes laikā, bet tad tās pajuka, uzskatot, ka vecāki formas nevarēs atļauties iegādāties. Sākumā arī es domāju, vai liekus izdevumus cilvēkiem vajag ieviest, esam taču lauku skola. Bet izrādījās, ka lielākā daļa ir par tām, un arī summa nemaz nav tik astronomiska (to atzīst vairums vecāku), un arī daudzi bērni bija par formām. Tiesa, šajā jautājumā joprojām ir dažādi viedokļi. Personiski es lepojos ar to, ka mans dēls iet tieši Kocēnu pamatskolā un ka ir tāda iespēja to parādīt, valkājot formu. Nedomāju, ka tas viņu kaut kādā veidā iegrožo vai traucē attīstībai.
AGNESE PELSE. Jāņa Līgata foto