No Breša zemniekiem par mājražotājiem
Kad telefona sarunā vaicājām, vai 21. septembrī drīkstam patraucēt saimniecības ikdienas ritmu, atbilde priecēja: «Brauciet droši! Tā būs ražošanas diena, tad arī redzēsiet, kā top mūsu izcilās putraimdesas. Gatavosimies Miķeļdienas tirdziņam «Ar gardu muti Valmiermuižā.»
Kad esam «Arumu» plašajā pagalmā, abi saimnieki nāk pretī ar zāles zaļiem, gariem priekšautiem apjozušies un aicina uz savu balto māju — atbilstoši pārtikas ražošanas augstajām prasībām no dzīvojamās mājas atsevišķi ierīkoto mājražošanas ražotni. Tur uzzinām, ka «Arumi» kā bioloģiskā graudkopības un cūkkopības saimniecība pastāv kopš 2003. gada, taču mājražošana PVD oficiāli ir reģistrēta tikai dažus pēdējos gadus, un šī saimniekošanas nozare nav bioloģiska. Tas tādēļ, ka putraimdesu ražošanai tik prāvos apjomos, kā to dara «Arumos», ar savā kūtī izaudzētajām cūkām vien nepietiek, tādēļ vairākas produkcijas izejvielas — asinis, zarnas un vēl citas sastāvdaļas — nākas iepirkt. Tās nav bioloģiski iegūtas. Saimnieki piebilst, ka, ja vien labi gribētu, varētu jau pacensties un arī tādas atrast, taču tad produkcija diemžēl kļūtu krietni dārgāka. Šādu tirgus risku viņi tomēr nevēlas uzņemties. Abi, sākot interviju, atceras, ka nav riskējuši arī agrāk, piemēram, ar lielām kredītsaistībām. Viņu izvēle arvien bijusi par labu mazumiņam — atbilstošam saimniecības reālajai celtspējai.
Laimonis atceras: «Kad 1984. gadā sākām dzīvot «Arumos», te visapkārt bija vieni vienīgi krūmi.
Z/S «ARUMI». Izstādē «Riga Food 2017» — Ineta (no kreisās), Laimonis, Laura un Edgars. Daigas Siliņas foto