Kāpēc izšķīries kļūt par deputātu? Tā tomēr ir zināma papildu sloga uzņemšanās, pat vēl nezinot, ievēlēs vai ne.
Tas nebija mans pašmērķis. Mani uzaicināja Zaļās partijas listē, sarakstā uz novada domes vēlēšanām pēc ranga biju priekšpēdējais. Tā nu uzkāpu līdz ceturtajai vietai – aiz Kārļa Sedvalda, Jāņa Leiša un Viestura Karlivāna, pirmie trīs tika domē. Kad nācās mainīt Viesturu, kādu brīdi pat vēl domāju nemaz neiet, tomēr jau kopš pērnā pavasara esmu deputāts.
Vai šis laiks, gandrīz gads, ir tevi pārsteidzis?
Protams, daudzas lietas ir citādāk nekā dzīvē. Novada vadīšanā un spriešanā nav gluži kā biznesā… Te vairāk sanāk bizness plus visa sociālā būšana.
Kurās deputātu komisijās darbojies?
Vairākās. Sporta, kultūras un arī apvienotajā komisijā, kurā strādā faktiski visi 15 domnieki. Īstenībā tas ir tikai normāli, ja notiek tāds komandas darbs. Vienmēr jau nevajag mums visiem vienādi domāt, katram ir gan savas idejas, gan sava taisnība. Šeit vairāk jādomā par kopumu, par novadu un visu, kas tur ietilpst: par skolām, kultūras namiem, sociālo jomu. Tas nav tik vienkārši. Mums arī Burtnieku ezers, ceļi, kas šogad īpaši liels sāpju bērns. To varbūt grūti pieņemt tiem cilvēkiem, kuri visu mūžu dzīvojuši uz asfalta un kuriem tagad jābrauc pa zemes ceļiem, kas diemžēl ir tādi, kādi nu ir. Pats esmu visu laiku laukos nodzīvojis, zinu, kādi ceļi ir pavasaros un rudeņos. Nevar vienkārši katru dienu sūtīt greideri un līdzināt, ceļš nākamajā dienā būs tāds pats, jo ir izmircis, tāpēc tāds darbs būtu pilnīgi bezmērķīga naudas izšķiešana.
VĪRS SAVĀ VIETĀ. Andris Ķibermanis pie gandrīz pilnībā pabeigtā šautuves paviljona, otrpus ceļam uz ļoti nopietniem būvdarbiem gaida īstā Rencēnu mednieku mājvieta.