Seķu muiža kartēs un baznīcas grāmatās pieminēta jau 1688. gadā, kad te bijusi guļbūve ar salmu jumtu. Pamatīgākas ēkas celtas ap 1850. gadu, un te darinātas zeķes Krievijas armijas zaldātiem (lūk, kādēļ «Seķi»!). Taču Prauliņu dzimtai interese par šo vietu sākas ar 1865. gadu, kad muižu rentē Miķelis Lūkins un pēc tam turpina rentēt arī viņa dēls Tenis. Kad Latvija jau bija kļuvusi par brīvvalsti, traģiskā laupīšanā Tenis zaudē dzīvību un viņa sieva Berta «Seķos» paliek ar divām meitām. Bet tieši tad valdība piedāvā muižu zemes izpirkt. Arī Berta Lūkina sadūšojas ņemt aizdevumus, lai izpirktu gan «Seķus», gan 24 hektārus šīs muižas zemes. Prauliņi «Seķos» ienāk, kad Bertas meitu Mildu apprec burtniecietis Arvīds Prauliņš un piedzimst viņu dēls Andris.
DZIMTAS MĀJAS. Latvijas karogs tām ļoti piestāv. Te ģimenes lokā galvenie svētki tiek svinēti un arī augšup slietā Līgo uguns pie sevis aicina. Ārijas Romanovskas foto